Budžeta apstiprināšana mūslaikos ir ikvienas kultūrnorises lielākais izaicinājums, ja vien tas nav kāds no retiem sevi atpelnīt spējīgiem pasākumiem vai notikums ar niecīgām izmaksām, kas spēj pazust ministriju budžetu ailēs. Dziesmu un deju svētki ir grandioza vēriena norise, plaša sociāla kustība, kas šajos - šaurajos - laikos var kļūt par pateicīgu objektu budžeta griezējiem. Lai nākamvasar mēs piedzīvotu XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV Deju svētkus, lielākie sagatavošanās darbi jāpaveic šogad, - no svētku koncepcijas un programmas līdz koru un deju kolektīvu skatēm, kas, protams, maksās ne vien pašaizliedzīgo entuziastu laiku un enerģiju, bet arī naudu.
Ap 100 tūkstošiem cilvēku visā Latvijā šobrīd gatavojas šiem pasaulē unikālajiem svētkiem, un, visticamāk, šie ļaudis būs izšķirošs arguments tam, lai «griezēji» pirms darīšanas padomātu vismaz septiņas reizes. Tuvākajos mēnešos jāapstiprina svētku «idejiskais rāmis», valdībai jāieceļ svētku padome, kas vēlāk apstiprinās Dziesmu un deju svētku koncepciju un programmu. Svētku noslēguma koncerta mākslinieciskajai vadītājai diriģentei Airai Birziņai pieder ideja saistīt šos svētkus ar vārda «Līgo» plašo un dziļo nozīmi.
Nezaudēt «jaudu»
«Tik smagi mums nav gājis vēl nekad. Pat deviņdesmito gadu sākumā tā nebija. Ir grūti saprast, ko mēs šādos apstākļos varēsim dabūt augšā,» saka Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) vadītāja Dace Melbārde. Viņa pateicas milzīgam entuziasmam un mīlestībai pret šiem svētkiem, kas īpaši jūtams laukos. «Cilvēki nav no tā gatavi atteikties, jo tas ir viņu dzīvesveids.»
No svētku sagatavošanai šogad nepieciešamajiem aptuveni 400 tūkstošiem latu «nosegti» pagaidām ir ap 280 tūkstošiem (200 tūkstoši no šīs summas ir Latvijas dzelzceļa ziedojums). Kopējais svētku budžets vēl top, bet nākamā gada budžetā būs jārēķinās ar aptuveni 3,5 miljoniem latu (viens miljons būs mērķdotācija pašvaldībām), kas ir par aptuveni diviem miljoniem mazāk par 2008. gada svētku izmaksām. Jomas, kur organizatori centīsies ietaupīt, ir mazāks jaundarbu skaits un vienkāršoti tehnoloģiskie risinājumi pasākumos.
Apzinoties, ka naudas ir un būs mazāk, Dziesmu un deju svētku organizatoru pienākums ir nepazaudēt šo svētku īpašo misiju, atgādinot par mūsu kultūras daudzveidību gan sev pašiem, gan pasaulei. D. Melbārde uzsver, ka atšķirībā no līdzīgiem svētkiem Lietuvā un Igaunijā Latvijā šie ir daudz vērienīgāki nacionālās kultūras identitātes svētki, kur iekļaujas gan profesionāli, gan tautas mākslas kolektīvi.
Starta šāviens Latvijas simtgadei
Pirmoreiz visai svētku nedēļai būs viens galvenais svētku režisors, - par to kļuvis šajā jomā krietni pieredzējušais Uģis Brikmanis. Viņš šobrīd strādā pie pasākumu programmas izveides, taču jau tagad režisoram ir skaidra svētku konceptuālā iecere, kas balstās vārdos «Gaisma Līgo Latvijā». «Tie ir latviskās kultūras atjaunināšanās svētki, kas iekļauj valodu, dziesmu, deju, instrumentālo mūziku, vizuālās mākslas - dzīvā tautas radošā gara visplašākās izpausmes,» norāda U. Brikmanis. «Mēs to redzam kā nācijas attīrīšanās ceļu caur dziesmu, kas simboliski kļūs arī par starta šāvienu nākamajiem dziesmu svētkiem un Latvijas valsts simtgadei 2018. gadā,» piebilst D. Melbārde. «Tas ir brīdis, kad tautā jāmainās akcentam no izklaides uz svētku svētīšanu šī vārda dziļākajā nozīmē,» - tā A. Birziņa, kura aicina arī skatītājus pret svētkiem izturēties atbildīgi, pārdomājot, ko no tiem sagaida.
Svētku noslēguma koncerta ideja izteikta vārdos «Līgo, - lai top!», - rakstniece Nora Ikstena veido scenāriju, balstoties uz A. Birziņas ieceri, kuras veidošanā piedalījies arī diriģents Ivars Cinkuss. Noslēguma koncerta koncepcija ir iecerēta trīs daļās: Dabas rits; Jāņu vakars. Svētku svinēšana; Saules (gaismas) sagaidīšana. Scenogrāfiski koncerts norisināsies Ivara Mailīša veidotā simboliskā kalnā, pār kuru Līgo rituāla gaitā pārvietojas saules gaisma. Koncertu iecerēts veidot iespējami vienkārši, bez vērienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, saka N. Ikstena.
Deju lieluzveduma koncepciju konkursā uzvarēja Jāņa Purviņa un Jāņa Ērgļa iecere ar nosaukumu Tēvu laipas, kas veidos stāstu par latvieti, piedāvājot izdejot latviskās vērtības kā deviņas laipas. Trešā koncepcija attiecas uz pūtēju orķestru dižkoncertu, un šeit konkursā par labāko pagājušā gada decembrī atzīta autoru grupas Gunta Kumačeva, Jāņa Puriņa, Raita Ašmaņa, Egona Salmaņa, Artūra Maculēviča, Pētera Vilka iecere ar nosaukumu Novadu stāsti.
Četri ieskaņas svētki jau šogad
2012. būs nozīmīgākais gads Dziesmu un deju svētku tapšanā, kad jāveic lielākie sagatavošanās darbi, to skaitā kopā ar pašvaldībām jānoorganizē četri reģionālie Dziesmu svētki katrā novadā, kas iecerēti šāgada vasarā. «Dziesmu svētki nav tikai Rīga, tiem jāsasniedz pēc iespējas vairāk ļaužu. Arī tiem, kuri uz Rīgu neatbrauks un biļeti atļauties nevarēs,» uzsver D. Melbārde.
No marta līdz maijam visā Latvijā notiks koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru, vokālās mūzikas kolektīvu un amatierteātru skates. Kopumā svētku gatavošanās procesā iesaistīti vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā 394 kori un 544 tautas deju kolektīvi. Šobrīd vēl neatrisināts ir jautājums par koru, deju kolektīvu un citu svētku tapšanā iesaistītu kolektīvu vadītāju atlīdzību, kas jāmaksā par gatavošanos svētkiem. Pašlaik šīs naudas izmaksa saistīta ar katras pašvaldības iespējām, bet KNMC gatavo kritērijus šīs atlīdzības izmaksai mērķdotācijas veidā no valsts budžeta, sākot no šā gada septembra.
Jaunums 2013. gada svētku kontekstā būs Dziesmu un deju svētku padomes paplašināšana, iesaistot pašvaldību un NVO pārstāvjus. Svētku padomei šoreiz būs arī mākslinieciskās padomes funkcijas. «Skaidrībai par visu jābūt februārī,» norāda D. Melbārde.
KALNUP
Tas ir viens no vakariem, kad Bauskas novada Gailīšu pagasta kultūras centrā ilgāk deg gaisma un no otrā stāva dzird Kamardi. Šogad pirmais kora mēģinājums, sapulcējušies ap divdesmit, jaunais kora diriģents Jānis Rotšteins dala nule nopirktās Dziesmu svētku repertuāra grāmatas, sveic Jaunajā gadā. Viņi sāk ar kultūras centra jaunieceltās vadītājas sumināšanu, tad dzied Daugavas krastā.
«Novecojam, mūsu ir mazāk, daudzi nenāk, lai nekavētu darbu,» par kora sarukšanas iemesliem saka Kamardes dalībniece Valda Bičkova. Kamarde savas pastāvēšanas 45 gados ziedu laikus piedzīvoja astoņdesmitajos, līdz ar kolhoza Uzvara uzplaukumu. Bijuši ap astoņdesmit dziedātāju, ar diviem autobusiem ceļojuši, lauku virtuve braukusi līdzi.
«Mums, koristiem, tas ir viss. Kalna gals,» par nākamgad gaidāmo svētku nedēļu saka Gita Līdaka. Viena svarīga virsotne tā būs arī gados jaunajam, enerģiskajam diriģentam J. Rotšteinam, kurš Dziesmu svētkos piedalīsies pirmo reizi. «Visgrūtākais? Vīru balsis,» atbild Marija Ozoliņa par mazā kora sarežģījumiem, gatavojoties Dziesmu svētkiem.
Kora mēģinājums arī video www.diena.lv/diena-tv
SVĒTKU LOGO NESĪS GAISMU
Vizuālā zīme ir viens no spēcīgākajiem ierosinātājiem kopējai svētku filozofijai, - apgalvo XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku noslēguma koncerta galvenais mākslinieks Ivars Mailītis. Lai iegūtu galveno svētku noformējuma un visa veida ārējās komunikācijas materiālu vizuālo zīmi, KNMC pērn izsludināja logo ideju konkursu, kura žūrija I. Mailīša vadībā no 170 pieteikumiem izraudzījās vispiemērotāko. Līdz tam jau bija skaidrs Dziesmu svētku finālkoncerta filozofiskais koncepts, un konkursa žūrijai bija jāizvēlas atbilstošākā vizuālā zīme. «Noslēguma koncerta devīzi «Līgo!» (ar nozīmi «Lai top!») raksturo etnogrāfiskas iezīmes - tā ir saņemšanās atdzimšanai ikdienā, varbūt to depresijas laiku jāmēģina svītrot ārā no mūsu apziņas,» uzskata I. Mailītis. Kopā ar svētku režisoru Uģi Brikmani tika izlemts konkursā atrast kaut ko «gaismu nesošu». I. Mailītis turpina: «Izvēlējāmies Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas skolnieces Luīzes Sprūdes piedāvāto ideju, kas ir nepabeigta, līdz ar to - atvērta attīstībai. Tā sastāv no trim daļām: starojuma jeb vizmas, strāvojuma jeb magnētiskā lauka enerģijas un līniju krustojuma.»
Šobrīd kopā ar autori notiek logo gala varianta izstrāde, kā arī tā piemērošana modernajiem medijiem. Svētku filozofiskais koncepts vēl jāapstiprina mākslinieciskajā padomē. L. Sprūde ir aktīva Dziesmu un deju svētku koncertu apmeklētāja. Par savu zīmes redzējumu viņa saka: «Uguns rituāli, saules magnētiskais starojums, latviešu tradicionālais spēks un ekspresija! Līgo simboliskā forma attēlota kā neaptverami dinamiskā tautas enerģija!»
ATDZIMŠANAS SVĒTKI
Aira Birziņa, Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta mākslinieciskā vadītāja
Vasaras vidū, ap Jāņiem, man radās doma par vārda «līgo» un līgošanas tradīcijas plašo un vienojošo nozīmi mūsu tautā. Līdzīgi kā Līgosvētkos, arī Dziesmu un deju svētkos ir gatavošanās laiks, ir dziedāšanas un dejošanas laiks, ir zināms garīgs rituāls, kas mums saistās ar abām šīm norisēm. Koru nozares padomē mana iecere guva atbalstu, un tāpēc šī ideja kļuvusi par noslēguma koncerta pamatmotīvu. Dziesmu un deju svētki nedrīkst būt tikai izklaide - šī svētku nedēļa ir garīgas bagātināšanās, atjaunošanās laiks, garīgs rituāls. Šie svētki vieno, garīgi paceļ, modina, rosina. Aicinu svētku apmeklētājus būt pret tiem atbildīgiem, izdzīvot šo brīdi bez šašliku dūmiem, lai mēs visi ar šiem svētkiem varētu no sirds lepoties!
Uģis Brikmanis, režisors
Svētku nedēļa ir nāciju visaptverošs rituāls, kas atjaunina latvisko kultūrapziņu un nostiprina latviskās kultūras jaunradīšanu kā patības pamatu. Radīšanas svētki, himna īstajām vērtībām, kad top redzams lielais darbs, kas ieguldīts cilvēku dvēseles bagātināšanā piecu gadu garumā, nedēļa, kas piešķir jēgu garu gadu ikdienai, kad gaisma līgo dziedātāju, dejotāju, pūtēju, daiļamata meistaru dvēselēs un darbos, kad mēs esam lepni un pilnā mērā cienām paši sevi, savu tautu, zemi, valsti. Svētki nešķiro dalībniekus profesionāļos un amatieros, pieaugušajos un bērnos, tajos piedalās visi, kas patiesi piederīgi latviskajai kultūrai (piederība nozīmē līdzdarbību). Jāzepa Vītola simtpiecdesmitgade būtu nozīmīgākais vēsturiskais akcents svētku norisē. Svētkus vienojošie vārdi «Gaisma Līgo Latvijā». Gaismas dziesmas un dainas, gaismas līgošana - radīšana būs pamats visu norišu skaniskajam un vizuālajam tēlam.
Nora Ikstena, rakstniece, noslēguma koncerta scenārija autore
Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta scenārija pamatā likta diriģentu Airas Birziņas un Ivara Cinkusa iecere, kas saistās ar dažādās nozīmēs plašo, dziļo līgo tradīciju. Līgo šajā gadījumā apvieno sevī filosofiju un svētkus, dabas un cilvēka dzīves ritu, mītisko tautas pirmsākumu un sakrālās domas dzimšanu. Līgo ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un, pats galvenais, gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Apliecinājums, ka, sekojot dabas saulgriežu ritam, šāda atdzimšana ir iespējama ne vien katra konkrēta cilvēka, bet veselas tautas dzīvē. Latviešiem šāda atdzimšana nepieciešama vairāk nekā jelkad tautas pastāvēšanas vēsturē. Līgo (lihgo - «lai top!») no lībiskās nozīmes latviešu tautas identitātes, kultūras, tapšanas vēsturē un tradīcijā ir viens no nozīmīgajiem dzīvajiem simboliem. Ne velti līgo ieausts Dziesmu svētku karogā 1873. gadā.
SVĒTKI SKAITĻOS
165 000 cilvēku - iesaistīti Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopšanā un saglabāšanā
800 000 cilvēku - prognoze par aptuvenu skatītāju skaitu
39 000 cilvēku - aptuvens svētku dalībnieku skaits
(no tiem 18 564 dziedātāji, 13 700 dejotāji)
3277 kolektīvi gatavojas svētkiem
64 virsdiriģenti un virsvadītāji ir atbildīgi par repertuāra apguvi, veic metodisko darbu
8 svētku dienās notiks vairāk nekā 30 pasākumu
SVĒTKU NORISES VIETAS
Mežaparka Lielā estrāde, Daugavas stadions, Arēna Rīga, Dailes teātris, Doma baznīca, Doma laukums, Dziesmu svētku parkas, Esplanāde, koncertzāle Ave Sol, Nacionālā opera, Latvijas Universitāte, Lielā ģilde, biedrības nams, Rīgas mākslas telpa, Rīgas Sv.Jāņa baznīca, Vērmanes dārzs
NOTIEK ŠOGAD
Marts - maijs: koru un deju kolektīvu skates
Maijs: XV Deju svētku lieluzveduma repertuāra modelēšanas koncerts
Maijs: Senioru dziesmu un deju svētki Saulkrastos
Maijs - jūnijs: Dziesmu svētku ieskaņas koncerti novados
Jūlijs: folkloras festivāls Baltica 2012
Augusts: Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, Turku
Dziesmu svētkiem veltīta mājas lapa būs pieejama no šā gada marta