Nobāl pat varavīksne. Rihards Štrauss un Alvis Hermanis raksta Zalcburgas festivāla vēsturi

Komentārs

apsveicam

KUR kādam vara. Kam KĀDA politika. Kur KĀDS brīvs.

Birste - maza birstaliņa.

Kas pasaules goda meklē, to pasaule samin un izspļauj. Kas Dieva godu meklē, tas paliek mūžīgi. Lūk, Leonardo,Rafaels un Mikelandželo! Lūk, mūsu pašu Brigadere, Saulietis un Apsīšu Jēkabs - mūžīgas gaismas AVOTI! Nemīliet pasauli, un to kas tajā, jo Es neesmu no šīs pasaules, saka Dievs.

Nav tāda varianta - ar balsi debesīs, ar darbiem ellē, kā to mēdz realizēt šīs pasaules mākslenīcas, ar savu visnotaļ lielo pakaļskrējēju baru. TU ESI TAS, KAS TU ESI. JO PASAULEI MAZĀKS, JO LIELĀKS SAVĀ GARĀ, BŪTĪBĀ UN PIEPILDĪJUMĀ. Kā zināms, Tas Kungs galdnieks bija. Lūk, Brigadere nekādas pasaules slavas nekāroja, jo guva atzinību no Dieva. Nekā cita cilvēkam arī nevajag. Nemelo, nezodz, turi laulību svētu, un pāri visam mīli Dievu, tad tev pasaules goda un slavas nevajadzēs. Jo viss, kas ir pasaulē sadegs. Paliks tikai MĪLESTĪBA. Neticu, ka tā būs Danajas. -vārds-

Štadleri, Hermani, tevi un mani.

Pornodvēseles IZPAUSME allaž pornogrāfiska. Danajas kultā - it īpaši. GUDRS apdomā galu. Hermaņlīdzīgie - ar galvu peklē! Perifērijas karavadžo telpas deficītā. Šeit.

Dievināt var Dievu, ne pīšļus un putekļus.

es viņu dievinu- tas ir izteiciens, tāpat kā es tevi mīlu bez fanātisma un apmātības

Ko gan gribēju- sacīt? Ak, jā, izlasot kādu apslepenotu dokumentu/ liecību no slēgtajiem fondiem ( ir tādi aumež bijuši un būs! čekas maisos un citās pažobelēs iesaudzēti), pēkšņi es uzzināju, ka dzīve esot TEĀTRIS! Tas nu gan ir aizguvums no Moema romāna un Streiča filmas, Vijas Artmanes Džūlijas spožā interpretācijā. AKTIERI- visi, kā tomeļi dižājas pa pieguļas/ aizgalda skatuvēm- lielām, i’ mazām, pagrabiem, pus-pa-grabiem, lecek-ļiem, siltum-nīcām, saldē-tavām, hallēm, pļavmalu es-trā-dēm, pa lielkunga Paula - IZ, SA un NO-dziedā-šanās svētkiem u.c. jaukās bīņu/ vārtu rūmēs sēd, stāv, izliekas, neizliekas, spurojas un guļ arī, negantība un atriebes kāre nesnauž, gan jau tad matīsim. Kad brēka par maestro Raimonda Paula koncertu biļešu dārdzību Lielhallē izcēlās, viens ārkārtā pareizi norādīja: par 25 latiem jums („lumpeņiem”- tehnošizmatiķa Hermaņa kodējums latvjiem) pienāktos pagrabā uz oglēm vieta un pa lūku klausīšanās. Darbs kaulus nelauž un ES, piemēram, esmu baigi apmierināts… Otrs: nesūrojos, piebāzu ausi pie mūra, dzirdamība bija vienkārši teicama, bilde gan nedaudz šķobījās, bet totiesu viss par baltu velti! Aktieri ir visi, kas skaitās politiķi, eminences, ministri, mandāt-teļi, skrien vai slaistās/slapstās pa ielām, kalniņiski miego, pārraksta korānus un izģērbušies pēc papagaiļa siro pa Ģertrūdes ielas baznīcu, iepriekš mācību apguvuši Cēsīs un ASV, kur daudzi uzelpoja, kad slavenā atvase ar visiem krāmiem par ārzemju Latviešu biedrības saziedotiem līdzekļiem BEIDZOT kopās mājup. Māmiņa un meitiņa paguva apciemot rada gabalu, vienreiz māmiņa pēc smaga lidojuma pārlaida nakti meitiņas ģērbtuvē Rīgas DT, otrā gan tad jau bija Krievzemes ārēs/ runā, ka varbūt pat pie Tambovas vilkiem(?). Apkopēja nenoprotestēja, jo, kas savus elektroniskos rēķinus kārto TV panorāmā un žurnālīšos, vajag izpalīdzēt. Laime, ka saplēsti krūziski vairs nečalojam, neslīkstam purvā, nelēcam dīķos, upēs, i’ ezeros, neslīgstam jūŗās, nepiesārņojam dabu. Atgūstamies, piemēram, nerelaksējamies dzertuvēs, savecējušās Imantdienās, nedodamies iekšā krūmos, kur lielām acīm bubuļi spiego, pa reizei iestiepjamies Visuma dzīlēs, nesmādējot pat muskulatūru. Man patīk, piemēram, NT aktieris Uldis Anže ( viena dēla un dvīņu tēss, plastikošanas, batutošanas, baletošanas speciālists, piemēram, „Vaildā”, Bruknera „Napōleonā”, kā arīdzan uzrāda spēku, kas vīrišķīgi saspringst un ceļas augšup uz 2 roku pamata, piedaloties kā Prātnieks „Mērnieku laikos”, prāta darbs jau nu tas, manuprāt, nebija, lai gan varēja patikt). Tīksmi raisās arī „Vagīnas (lieliski izsmalcinātā Dž.Dž.Dž) monologi”, kuŗos viņš bijis varbūt pat iekšā un zina kā un kas notiekās), un, debesu zvanīšana ( Āmaņa izmēri un ekspresija „Vaildā” guvusi apbrīnu, kas negaisusi stāv, sevišķi dāmu iztēlē, vēl šobaltdien). Manu, zināmā mērā, samaitāto interesi skārusi Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieres, profesores, LVU Hum.zin. latv un bal. n., T. un kino vēst. Un teor. kat.vad., Rakstn. un T. b. b, bijusi alman. T un Dz sastādītāja, ir lektore sakarā ar lit. un dram. interpretācijām, bija recenzente NVA, Dienā, ir Satori un klroders.lv recenzente ( za čto vzjalsja, pareņ, za golovu? seņiļnij pens, slimnņieks ? ) Zobrates Lielās neparasti gaišā, starojošā personība, kuru es, nenožmiegtais skauģis un pašnodarbinātais buržujs,- autodidakts pēc dabas, ciniķis un ironiķis saturā, esmu dievinājis līdz paģībām, bet laika gaitā guvis traumu un ticis sarūgtināts ne pa jokam, saredzu kā ( va-ī! ) elegantu, manā uztverē, skaistu, ļaun-atminīgu, atrieb-īgu un gana intri-ģējošu dabas parādību. T. Vēstnesis jau visām pieder. Ja par šo izdevumu teiktos vaļām, tad atkal lappušu biezumā. Tā nevar, bezmēra sajūta jau tā jaužama. Re, mana vecišķā valoda būs ZB uz” zelta” zoba, lai pagaršo, man naff žēl, zeltnesis pagaidām brīffs, kas zina, nezina, gadā visvis-visā-ā-ā-di tamā dzeivītē. Pamatošu, pamatošu, tūliņ, tiklīdz atvilkšu, ja vispār… elpu… Baiļu nav, es esmu mierīgs, mier-r-r-rīgs! Tagadiņ krodera.lv vietnē kundze Zobrate, turpmāk tekstā tā pati, apņēmusies publiskot savu dienasgrāmatu turpinājumos- I ,II, III, IV utt. Manā saprašanā dienas-grāmata ir intīms rakstu darbs, ko autors raksta sev vien, nenoskārstai vajadzībai, skaidri alkdams, lai to izlasa arī citi. Es, piemēram, lasītu, jā, pat ja tas būtu jādara pa atslēgas caurumu. Neliedzos, grēcinieks esmu bijis mūžīgi mūžos, dzēris bez jēgas, piemēram, ūdeni, bet nav lielāka prieka, kā ieraudzīt klibojam pazudušu avi. Tas priecē. Mana iztēle kā pionieris- vienmēr gatava!

IZRĀDE SĀKAS, RĪBDAMA RIT, STUNDENIS ZINĀMU LAIKU NO-SIT ! *********************************************************************************** ( pus-atklāta vēstule kundzei Zobratei Lielajai no kunga Gābriēla fon Kurmēna ) MOTO: Gals reiz neapšaubāmi BŪS, vai nu vienā, vai , kā nesmejies, otrā galā. Pasaules, individualizētais, ārīgais un uz iekšu vērstais /trunošais, vai!, (?) gars celsies vai klups, tas nu ir kā ”Āmen!” baznīcā. Mūžīgi augstā kalnā Raugās cilvēka acs; Mūžīgi dziļā lejā Nogrimst cilvēks pats. (-) Aplam, viss aplam, Lai tas vai rūsē vai zib; Aplam viss aplam, Lūk, Dievs tā grib, Tā ir viņa daba- Neradīt cilvēka laba. (-) Un visa plašā pasaule Ir liela, smaga asara. ( no Poruka Neticīgā Toma dziesmām) Poruks, tiesa, bija dvēseles krēslas dzejnieks, garīgi slims, tur nav ko daudz ieklausīties, to apstiprina dokumenti, tad jau labāk Hašeku ņemt kā piemēra cienīgu: Kas bijis, bijis, kas ir, tas ir, bet, kas būs, tas BŪS, jo nekad tā nav bijis, ka gluži nekā nebūtu bijis (Šveiks). Šausmīgi gribētos- zināt, vai mans darbs ar viedokli būs velts, jo, kā BlaumaņRūdis sacītu, papīrgrozs uz mani vildās, vai tomēr cerīgi apvērsīsies, vispārējas demokrātijas sausā atlikuma gaismā. Ceru, ka cenzūra, kamērt Putnu Bulbulis iesnaudies vai pat guļ, būs neefektīva, un es izkļūšu neticamā veidā no krātiņa/ būŗa un palidināšos druscīt kā vista Knuta Skujenieka teiciena svaigajā gaisā. Galvenais varonis ir tik liels, / Ka nevar kļūt liels pa īstam. Sev pa priekšu viņš brēcošu lielumu nes / Kā izrautu ceriņkoku: - Ņemiet! Te manas ziedošās pazares! – Un viņš neredz, ka saknes ir kroplas. (…) Statistu koris glaimīgi šalc. / Aiz kulisēm soļi nodimd. Kas ir lielāks: maizes kukulis balts / Vai skuķis, kas jož uz bodi? Atbildu: skrējiens. / Bet katra skrējiena gals / Ir katra lieluma beigas. Ar baltmaizes kukuli aizbāzta balss, / Pilns vēders nepazīst steigas. Mēs sēžam pie galda. Aktierim spīd / Desas ripiņa katrā acī. ( Vizma Belševica IZRĀDE pie kafijas tases „Kamolā tinēja” 228.lpp.)

KĀDS to varavīksni SADOMĀJA. Un bāli balināja. Kā nekā, geju ceļa zvaigzne un piederības zīme.

PALDIES!

Vecais ratiņ, cik jauki gan būtu Senā jaunībā atgriezties vēl... Hei, ripo, ratiņ, ripo vecais draugs, darbs reizēm gan grūts, bet tomēr jauks. Veltām visu vai tā lampa , rakstāmgalds, Vai tā līgava, kam gultā būs reiz sapnis, sapnis jo salds...

Alvis un Bronza. Un Pļukvasters.

FINKA gars pateica, kā jau atvasinātais no hermaņa.

Komentārs

Nežēlojiet laiku, neļaujieties histērijai, atlaidieties uz sōfas, peņemiet 100 gramus berkindes šķaidītas ar sīrupu, saskaliniet un hop! Būs labi, nesaprašanu mēdz vadīt sistemātiski/ metodiski iestrādāts produkts, ko mēdzam dēvēt par chloroformu. Turieties, es pret rītu apriebšu! KLIM! P.S Vai zīmju skaits ir lielāks kā negatīvs kritikas vērtējums Lenvijas Sīles grāmatā, SR skaitot iznācis 86? Citā grāmatā par jauno režiju, savukārt, ir tik daudz svešvārdu un samudžinātu tekstu, ka domu arī ļoti grūti izspiest. Pūlēsimies abpusēji. Nenožēlosit!

Lielo burtu lietojums,neskaitāmais jautājuma un izsaukuma zīmju skaits un juceklīgais stils diemžēl padara jūsu tekstu nesaprotamu .

Nemelo! Austriešu kritika ir sajūsmā, vācu kreisā prese gan apvaino Hermaņa iestudējumu pat seksismā (lai ko tas arī tas nenozīmētu), jo aizvainotie muslimu velkamisti, protams, grib Hermanim atspēlēties.

Komentārs

kad abituriente sacīja, ka TAS esot 30 cm garš ar pamatīgu kaulu vidū un mazliet gaļas mīkstuma apvalkā. Uz ko eksaminētājs teicis: Mīļā, tas kauls jums tikai šķita, tas ir nomalds, bet ka 30 cm garš, tur jums ir vienkārši laimējies.

Ar un bez.

Anekdots labai omai. Bērns prasa vecmāmiņai: - Omīt, kas tas par zvēru retzobis? Par ko gan citu tāds bērns varētu interesēties? Ūmīte: - Bērniņ, paskat, kur tramvajs aizbrauca ,manā laikā teica: ja tantei būtu riteņi, tad viņa būtu tramvajs, bet te ņem un aizslīd pavisam bez skaņas un bez riteņiem. Kad mēs augām, tad tā nebija. Bērns: - Kad jūs augāt, retzobja arī vēl nebija.

Gribēji gan! Pigu.

Pa pusei jau atpuvušā kulī.

Ar nūdistiem.

Latvijas Valsts universitātes paspārnē izveidots it kā Aprūpes Centrs, kurā lielās Olas Dējēja var atveidot Karalienu, kas pārrauga itin visu latviešu teātra jaunāko laiku vēsturi, kadru kalvi, neizslēdzot pat „privatizācijas” iespēju. No turienes nākušas bariem vien, gājušas zosu gājienā caur T. biedrības pārvēlēšanu sapulcei Kongresu namā, skaļi un uz pirmo rindu, pat sers Kroders aizrādīja, ka nebūtu par ļaunu/ nāktu par labu kripata ētikas un pieklājības, ja pasākumā ierodas, kad tas jau iet pilnā spēkā. Labi, Lielā gāja, bet vai mazās katra savās mājās jel kādu audzināšanu nebij saņēmušas, ka akli un sevi pazemojot tecēja pakaļā? Tupeņu bars, nudie!

katrs mīnus ir kā seškārtīgs pluss. Kas tie iezīmētāji? SR atzīstas, ka kritiķi tikai izliekas, ka nelasa komentārus. Dienas apritē komentāri vēlā ir bez iespējām lasīt/ dzēsti, kā piemēram par "Vadoni" un "Parīzes Dievmātes katedrāli" NT, jo tur gan NN, gan SR dabū kārtīgi trūkties. NN vēl dzīvs būdams nodzēsa, bet viņš jau nevarēja paredzēt, ka dažam tie komenti ir izkopēti savlaicīgi un raksturo kā laikmetu,tā kritiķu daudzkosīgo dabu. Gan gānīja NT par dramatisko pulciņu, gan demokrātijas apdraudējumu atrada. GALMA klerki. SR ieņirdza par latviešu trako fenomenu pēc izrādēm celties kājās, kad Pate paliek sēdot, pētīšot šo parādību. Solīja un viss, spēciņi apgura. Nekas, tagad SpēlmNaktī ar atjaunotiem spēkiem varēs slieties un ģīībt, kad hermanim sviedīs balvas ar kaudzi virsū. Cerams, ka Barišņikovs arī nav vēl aizbraucis. KLAUNI!

Jūsu nekrofīlu, Nerons.

Niklāvs Nurmīzis vai Nellija Nesaule?

Un personas, kas piemirsušās. No debesīm un no elles.

Mihails Kublinskis un Fēlikss Deičs. Kurš redzēs, dzirdēs, izvedīs? Varbūt Atis Rozentāls uz lielākiem darbiem sasparosies, ņems piemēru no Strukas.

Ēlerte "skaisti vadīja" NN atvadu dienu JRT, piesavinādamās pat Normunda mammas rakstītus vārdus. Ēlertes dēļuks vada NN fondu. NN grāmatplaukts Naciomālajā bibliotēkā, kurā daudzi savā ierobežotībā un NN vārdā ietaisa grāmatiņas savā gaumē. NN personība tiek izmantota kā praktiskais dievgalds, kur var tikt pasniegtas pat desas ar kāpostiem. meža kapsētā Normundos viena pati puķīte vientuļi rēgojās pussakoptā zālienā. MURGS, no kura mūsu kultūras sabiedrībai par grūtu mosties. Vai esat dzirdējuši pieminam Pētera Pētersona personību? Vai zināt Juriju Jurovski, viņa režijas un pedagoģijas principus? Vai zināms kāda metodoloģija un kultūras bagāža bija raksturīga režisoram Jānim Zariņam? Vai mūsu parces un jaunie režisori ir informēti par latviešu labākā komēdiju režisora Ernesta Fēldmaņa mākslas būtību? Vai kāds interesējas par Olgas Bormanes runas mākslas būtību? Vai kādam būtu interesanti atkārtot plāna punktus no Arnolda Liniņa pedagoģijas, runas mākslas, režijas principiem? Profesora Siliņa grāmata joprojām nav izdota. VIDUVĒJĪBAS slavinājums, post un postpostmodernisms... Tam, kas 22.14 < Arī mani? 'ūtu pamājis, lai zinu, ar ko man gods. Kaķa lāsti debesīs nekāpj! Mums ir viena personība, kas Silviju Radzobi sen apsteigusi un pārspējusi- Ieva Loze-Struka. Grāmatu par Pēteri Pētrsonu, Māru Ķimeli, Gunāru Priedi autore. Visargumentētāk uzrakstītā nodaļa par Seņkovu Jauno režijas grāmatā. Izdevies izplēst savu daļu ( ES -NT režisors), kad māmiņa un meitiņa jau uzurpējušas labākos kumāsus. Pēc Normunda Naumaņa "Dienā" caurums palicis. Nav sliktākais, kas var notikt, jo vējš svilpo, atgādinādams, ka apmiers un egoistisks kampēja gars nav vienīgie eksistences komponenti. Vēsturei paliek Strukas un Radzobes konflikts presē, kad "meita" mātei" norāda uz nepiedienīgi lielas lomas spēlēšanu NT mākslas laukā. "Izcils" ir māmiņas lēciens no skapjaugšas, lai dzīvu nokostu to meitukiņu, kas atļāvusies. Vai zobi reti vai glauni amerikāniski pulēti un atiezti nedabiskā smaidā, ticēsim, ka krietnais arī mēslājā peld pa virsu.

Es tev nepiedodu, jo tu arī mani apdirsi. Un mūžību radīja Dievs, ne otrādi. Kad būsi, kur es, tad sapratīsi, bet var gadīties - ka arī par vēlu.

Lūdzu piedošanu NORMUNDAM NAUMANIM Tur Mūžibā, ka ierakstīju viņa vārdu 7-niekā: Normunds Naumanis, Silvija un Zane Radzobes, Normunds Akots, Edīte Tišheizere, Jegors Jerohomovičs, Inese Lūsiņa... NORMUNDS bija vienīgi PATS, pašam sava vientuļa sala, savas debesis un elle, ja tāda vispār pastāv, par ko ļoti šaubos. Elli mēs izejam šīszemes gaitā. Nav miera. Pārskatīju savs piezīmes, atsaucu atmiņā skatus no Viņa Atvadu dienas JRT. Bijuši DIVI farsi- Imanta Ziedoņa un Normunda Naumaņa izvadīšana, ar tai sekojošo fonda dibināšanu u.c. nekrietnībām, kur citi slauc NN asinis vēl pēc viņa aiziešanas Mūžībā. ImZ nāvi un piemiņu apdirsa Āboltiņa un Dombrovskis, stāvēdami divi vien pēdējā goda sardzē Doma baznīcā, saeima un ministru kabinets bija sataisījušies vēl uz publisku mērkaķošanos pie Brīvības pieminekļa ar podestiem, mikrofoniem, koriem un runām, tad Raga ciema kapos būtu līdz ar pusnakti, jo taču pabalstu bija piešķīruši. Tagad redzu kas un kā bija TV ekrānos, kad NN bija līdzās Silvijai Radzobei vai otrādi, kad abi sarunājās par kādu izrādi. Kādi bija kopraksti, kur abi it kā komunicēja. Varu teikt ar tīru sirdsapziņu, Silvijai Radzobei piemīt gluži vai sātaniska enerģija, kaut kas no sātana apgriezieniem. Silvijas Radzobes tuvumā, kā bija arī "Vadoņa"gadījumā Normunds mēdza pazaudēt sevi un pieslieties Dižās stilam un spēka paņēmieniem. Tiesa NN mēdza būt izcili ironisks, reizēm kļūdams bābisks, sarunās ar Ditu Rietumu dažkārt piekāpās, divdomīgi smaidot. Tieši viņa pesonības spilgtuma dēļ abu atsauksmes , viedokļi par izrādi tika novietoti līdzās. NĒ, NORMUNDS NAUMANIS nav liekams šajā virknē. LŪDZU PIEDOŠANU!

Gudri! Jero homo vičš ir savas būtības un gara vergs un savaņģotais, un viņš nespēj no šīs pekles izeju saprast. Tādu ir daudz , un viņi paši sevi ar savu indi nogalina. Bet vajadzēja GAISMU tvert un gūt. Jo gaisma ir Tas Kungs.

Ar vārdu fekālijām.

Garlaicīgi bija 6,7 stundā un citās stundās. ĻOTI patikā vērienīgums.