Par atbalstu streikam paziņojušas arī orķestra un solistu arodbiedrības, tātad trīs no piecām operas darbinieku arodorganizācijām ar vadību ir nemierā. Arodbiedrību aktivitātes sakrita ar operas direktora Andreja Žagara tālākajam liktenim būtisku notikumu - turpmākās rīcības plāna iesniegšanu Kultūras ministrijā.Gaidīts vai negaidīts?Operas kora arodbiedrības galvenā prasība ir atjaunot algas 2009. gada līmenī, tas ir, pirms operas budžeta pirmā dramatiskā samazinājuma, kad samazināja gan atalgojumu, gan slodzes. Otrajā budžeta samazināšanas reizē atalgojumu vairs neaiztika, bet pusmiljons, kuru toreiz samazināja, kā parādsaistības vajā operu joprojām, un direktors jau kopš laikiem, kad Kultūras ministriju vadīja Ints Dālderis, regulāri prasa KM šo pusmiljonu piešķirt. A. Žagars saka, ka jaunākais streika pieteikums viņam bijis negaidīts: «Mēs sezonu beidzām ar divām izcilām veiksmēm skatītāju atzinības ziņā - baletu Bajadēra, uz kuru visas biļetes bija pārdotas, un operu Lucia di Lammermoor, kuras biļetes arī bija pārdotas, saņemta skatītāju atzinība. Es jutu, ka ir laba gaisotne, kurā beidzam sezonu, es [ministrijā] iesniedzu stratēģiju - šķita, ka cilvēki saprot un tic, ka mēs cīnāmies par labāku nākotni.» Operas festivāls ir ļoti piemērots brīdis, lai pieteiktu streiku, jo sabrauc ārzemju viesi un operas vadība negrib pieļaut izrāžu atcelšanu.Operas vadība uz streika draudiem reaģēja asi - nolēma vērsties tiesā, uzskatot, ka arodbiedrība nav ievērojusi likumā noteiktās procedūras. Pieteikums tiesai nosūtīts piektdien. Kora arodbiedrība, kas prasīja A. Žagara atkāpšanos, piektdien šķita zaudējusi asumu - sarunu ar tās vadītāju Kristapu Niedru noorganizēt neizdevās, jo viņš izteicās, ka neesot galvenais streika iniciators. Pēc sapulces, kurā žurnālistus neielaida, arodbiedrības pārstāvji, tāpat kā administrācija, paziņoja, ka vienojušies līdz trešdienai ar presi nerunāt. Tomēr streika pieteikums joprojām ir spēkā, un tam atbalstu izteikušas arī operas solistu un orķestra arodbiedrības. Pamatalga kora māksliniekiem LNO korī esot līdzīga Valsts akadēmiskā kora Latvija un Latvijas Radio kora mākslinieku atalgojumam - ap Ls 460-470 mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet operā tiek maksātas piemaksas par izrādēm. K. Niedra iepriekš Dienai stāstīja, ka kora mākslinieki darbā ir aizņemti gan mēģinājumos no rītiem, gan izrādēs vai mēģinājumos vakaros, taču saņem tikai 290-330 latu uz rokas. «Ja valdība mums piešķirs papildu līdzekļus, mēs ar lielu prieku tos sadalīsim visiem 580 darbiniekiem,» norāda A. Žagars. Atalgojuma palielināšanai visiem darbiniekiem arodbiedrības prasītajā līmenī vajadzētu ap miljonu latu. Savukārt par citām kora arodbiedrības prasībām direktors norāda, ka dažiem kora māksliniekiem nepatīkot kora vadītāja Aigara Meri ieviestā stingrā disciplīna un prasības.Pie Grendes ar plānuGājiens pie kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes bija jau iepriekš plānots, jo saskaņā ar noslēgto darba līgumu A. Žagaram bija jāprezentē turpmākās rīcības plāns operas darbības pilnveidošanā. Izstrādāti trīs nākotnes scenāriji - izaugsme, stagnācija vai lejupslīde, taču A. Žagars pats neslēpj, ka par vienīgo atbalstāmo uzskata tikai izaugsmi, kas nozīmē papildu līdzekļu piešķiršanu katru gadu. Ž. Jaunzemes-Grendes pārstāve Ieva Līne izplatījusi informāciju, ka ministre aicinājusi turpināt darbu pie auditoru piedāvātajiem priekšlikumiem par iespējamiem valsts dotācijas noteikšanas kritērijiem, kas nodrošinātu lielāku caurskatāmību turpmākajā LNO finansēšanā. Pēc nedēļas A. Žagars ministrijai iesniegs precizētus dokumentus. No tā, ko par attīstības plānu Dienai pavēstīja operas pārstāve Katrīna Leiškalne, izriet, ka tiek plānots iestudēt piecas līdz septiņas izrādes gadā, kas nodrošina augstu LNO apmeklētības rādītāju līmeni, ieņēmumus no biļešu realizācijas, kā arī māksliniecisko izaugsmi. Plānots turpināt ikgadēju Rīgas Operas festivāla organizēšanu, piesaistot tūristus. Plānā ir minēta arī nepieciešamība motivēt darbiniekus un pašreizējais atalgojums nosaukts par nekonkurētspējīgu. Starp citu, streika draudus ministre līdz šim nav komentējusi.Ne visa līdzšinējā operas stratēģija vainagojusies ar panākumiem - piemēram, P. Čaikovska opera Mazepa, kuras dekorācijas īrētas no Horvātijas operas, parādīta tikai piecas reizes un tiek noņemta no repertuāra, jo tā neesot guvusi cerēto skatītāju atsaucību. Plānāki, nekā sākumā plānots, ir arī nākamās sezonas plāni - no viena operas iestudējuma nolemts atteikties, un vienīgais operas jauniestudējums, ja neskaita koncertuzvedumus un atjaunojumus, būs bērniem adresētais Bendžamina Britena Mazais skursteņslauķis. Būs divu operu koncertuzvedumi - Andra Dzenīša Dauka un Nikolaja Rimska-Korsakova Cara līgava ar Ingu Kalnu un Samsonu Izjumovu. Atjaunos Džakomo Pučīni Tosku un R. Vāgnera Nībelunga gredzena ciklu, kura četras izrādes pēc kārtas nākamajā pavasarī rādīs divas reizes (viss cikls mūsu operā nav rādīts kopš 1902. gada). Baleta trupā gaidāmas pirmizrādes Otello un Ilgu tramvajs. Plānota arī izcilu operas mākslinieku viesošanās.Iestudējuma izmaksas (Ls) **Lucia di Lammermoor**
Honorāri un līgumdarbi - 64 918,86
Dekorāciju sagatavošana - 57 071,58
Grima un parūku izgatavošana - 1500,00
Kostīmu sagatavošana - 16 483,62
Gaismošanas izdevumi - 4940,00
Rekvizīti un butaforijas - 3000,00
Solistu ceļš, dzīvošana - 9775,00
Citi ceļa, dzīvošanas izdevumi - 5813,32
Avots: Latvijas Nacionālā opera
LNO finanšu situācija
2012. gadā valsts dotācija operai ir 3,7 miljoni latu.
Jau vairākus gadus kopš otrā līdzekļu samazinājuma opera prasa piešķirt papildu Ls 500 000, lai nodrošinātu naudas plūsmas stabilizāciju.
Šā gada 1. janvārī parādsaistības, kas neapdraud operas saistības, bija Ls 524 000.
Atalgojuma palielināšanai 2009. g. līmenī vajadzīgs aptuveni viens miljons latu.
Vidējais mēneša atalgojums šā gada četros mēnešos solistiem bija Ls 704, orķestra māksliniekiem Ls 641, kora māksliniekiem Ls 512, baleta māksliniekiem Ls 609 pirms nodokļu nomaksas. LNO kopumā vidējais darbinieka atalgojums bija Ls 495 pirms nodokļu nomaksas.