Beļģijas Karalienes Elizabetes konkursā pēc dalībnieku iegūto punktu skaita sadalītas tikai sešas pirmās vietas, pārējie seši laureāti nosaukti alfabētiskā secībā, un viņi pēc vietām netiek rindoti — žurnālistiem un mūziķiem uzsver konkursa organizētāji. Tieši ar uzvaru šajā konkursā 2001.gadā sākās latviešu vijolnieces Baibas Skrides starptautiskā karjera, 1967.gadā konkursā uzvarēja Filips Hiršhorns un Gidons Krēmers.
"Neatkarīgi no gala iznākuma, esmu ļoti priecīga un gandarīta par padarīto, jo jau no paša sākuma mans vienīgais mērķis bija neuztvert šo mēnesi kā sacensības, bet katru uzstāšanos izdzīvot kā koncertu ar maksimālu emocionālu atdevi. Šķiet, ka tas arī ir izdevies, brīnišķīga saikne ar publiku visa mēneša garumā man ļāva pilnīgi aizmirst konkursu un ļauties mūzikai, par ko man ir vislielākais prieks," no Briseles, vēl tikai gaidot rezultātu paziņošanu, Dienai atbildēja Vineta Sareika. Vijolniece apzināti bija izvēlējusies repertuāru, kurš ir tuvs pašai un pēc konkursu statistikas, neved uz godalgotām vietām. "Toties visi mani izvēles skaņdarbi, tādi kā E.Elgāra vijoļkoncerts, L.Janāčeka, Ģ.Enesku un I.Stravinska darbi, man sirdij ir ļoti tuvi un emocionāli es tajos varu izteikt daudz vairāk, nekā tradicionālajos "konkursu" hītos. Man bija tā laime konkursa gaitā izspēlēt visu šo repertuāru zinošas un atsaucīgas publikas priekšā, tādēļ, lai kāds arī būs gala rezultāts, uzskatu, ka mans mērķis ir sasniegts," teica V.Sareika.
Šī ir pirmā reize, kad ar viņu beidzot izdevās sazināties veselu mēnesi ilgajā sacensības gaitā. "Konkursa laikā biju atslēgusies no ārpasaules, sevišķi jau nedēļā pirms fināla, kad nekādi kontakti vienkārši nebija iespējami, un pēc nospēlēšanas saķēru briesmīgu vīrusu, no kura tagad tikai pamazām sāku atgūties," paskaidroja vijolniece. Kā ziņots jau iepriekš, nedēļu pirms fināla visus tā dalībniekus nometināja nošķirtus no pasaules, lai viņi vienatnē un nesazinoties ne ar vienu, sagatavotu sarežģītu, pilnīgi jaunu, speciāli konkursam komponētu skaņdarbu.
Pirmo vietu, konkursa Grand Prix un karalienes Fabiolas balvu šajā ārkārtīgi saspringtajā, veselu mēnesi ilgajā mūziķu meistarības, spēka un izturības pārbaudē izcīnīja 20 gadus vecais, Taivānā dzimušais Austrālijas vijolnieks Rejs Čens, kurš jau astoņu gadu vecumā debitējis kā solists orķestra priekšā, deviņu gadu vecumā uzaicināts uzstāties Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Japānā, bet pagājušajā gadā ieguvis pirmo vietu prestižajā starptautiskajā Jehudi Menuhina konkursā. Otrajā vietā, saņemot arī Beļģijas federalās valdības balvu ir mājinieku pārstāvis Lorenco Gatto (23), kurš jau ir vairāku starptautisku konkursu laureāts (Lielbritānijā, Itālijā). Beļģijas Karalienes mūzikas koledžā viņš, tāpat kā V.Sareika, mācījies pie ievērojamā vijolnieka, profesora Ogistēna Dimē. Trešā vieta un grāfa Lanuā (Launoit) prēmija piešķirta Iļjanam Gārnetam, 26 gadus vecajam vijolniekam no Moldovas, kurš pērn bija Tibora Vargas konkursa uzvarētājs un divas reizes (2006., 2008.) kļuvis par Dāvida Oistraha konkursa laureātu. Pārējie šā gada konkursa laureāti līdz ar V.Sareiku ir Korejas, Krievijas, ASV, Ķīnas un Japānas pārstāvji, 12 laureātu vidū ir pat veselas četras vijolnieces no Korejas.
Beļģijas Karalienes Elizabetes konkurss ir dibināts 1937.gadā un sākotnēji nosaukts Ežēna Izaī vārdā, godinot ievērojamā mūziķa piemiņu. Karalisko vārdu konkurss ieguva 1951.gadā un tagad notiek Beļģijas pašreizējās karalienes Fabiolas patronāžā. Tagad tajā var sacensties arī pianisti, vokālisti un komponisti. Nākamgad plānots konkurss pianistiem. Pieteikumus pieņem tikai no tādiem jaunajiem izpildītājmāksliniekiem, kuri jau beiguši mūzikas augstskolu un ir gatavi starptautiskai karjerai.
V.Sareika ir beigusi Parīzes konservatoriju un patlaban papildina meistarību Beļģijas Karalienes Elizabetes mūzikas koledžā. Viņa jau izmēģinājusi spēkus iepriekšējā Karalienes Elizabetes konkursā, kur bija visjaunākā dalībniece. Piedalīties konkursā Briselē šogad pēc pamatīgas DVD ierakstu atlases uzaicināja tikai 83 vijolniekus. Daudzi no viņiem jau ir vairāku citu ievērojamu konkursu laureāti, aktīvi koncertējoši izpildītājmākslinieki. Briselē viņiem jāiztur fenomenāla slodze, jo trīs sacensības kārtas rit kā apjomīgi koncerti, katram jāspēlē visdažādāko stilu un žanru skaņdarbi.Gan pusfināla, gan finālā jāmuzicē kopā ar dažādiem simfoniskajiem orķestriem. Finālā, kas sešus vakarus noritēja klausītāju pilnos koncertos Briseles Daiļo mākslu pilī, vijolnieki muzicēja kopā ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Žilbēra Vargas vadībā. Koncertus tiešraidīja Beļģijas televīzijas, radio un arī interneta kanālos. Tie tika ierakstīti CD, kura komplekts būs pārdošanā jau pēc nedēļas.
Piedalīšanos konkursā V.Sareika plānojusi jau gadu, taču "nebija viegli apvienot tik apjomīgas, gandrīz necilvēcīgas programmas gatavošanu ar Dali klavieru trio koncertdarbību, kuru "piebremzējām" tikai pāris mēnešus pirms konkursa sākuma un ar CD ierakstīšanu, kas arī prasīja lielu darbu un atdevi." Pavisam nesen Dali trio ierakstītais franču XX gs. impresionista M.Ravela mūzikas CD Francijas presē ieguva prestižo "Diapason d'Or" balvu, tādēļ šovasar klāt nākuši vairāki koncertpiedāvājumi. Pec divām nedēlām Vineta ar saviem domubiedriem starptautiskajā Dali trio koncertēs Londonā, jaunajā "King's Place" koncertzālē, pēc tam dosies uz Verbjē, Eksonprovansas (Aix-en-Provence) un Valonijas festivāliem. "Drīzumā atskaņosim arī L.van Bēthovena Trīskāršo koncertu (Triple Concerto) ar orķestri "Sinfonia Varsovia" un ar Londonas Filharmonisko orķestri, kā arī dosimies desmit koncertu turnejā pa Japānas lielākajām pilsētām," vijolniece atklāj tuvākos plānus. Bet vispirms viņa uzstāsies Beļģijas Karalienes Elizabetes konkursa laureātu koncertā Briselē. Jūnijā notiks vairāki šādi koncerti. Seši no 3. līdz 12.jūnijam atvēlēti 7.— 12.vietas ieguvējiem, 10.jūnijā uzstāsies 4., 5. un 6. vietas laureāti. Noslēgumkoncertā 16.jūnijā, ko raidīs tiešraidē arī Latvijas Radio programmā Klasika, muzicēs pirmo trīs vietu ieguvēji kopā ar Karalisko Flandrijas filharmonisko orķestri Jāpa van Zvēdena vadībā.
Latvijā V.Sareika uzstāsies šā gada oktobrī, Hermaņa Brauna fonda rīkotajā koncertā, kopā ar Maskavas konservatorijā studējošo pianistu Arturu Cingujevu. Vijolniece dzimtenē atgriezīsies arī decembrī, lai kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri atskaņotu Bēthovena vijoļkoncertu.
(precizēta 1.rindkopa)