Grupas, no kurām klausītāji kaut ko gaida jau gadiem, mēdz pašas šo gaidīšanu padarīt vēl jo garāku, un intriga no tā tikai pastiprinās. Bizness? Arī tas, bet vispirms tā ir mūzika. Latviešu grupas Satellites LV (tolaik vēl The Satellites) debijas albums Piens ar dziesmām, kas jau kļuvušas par mūsu populārās mūzikas klasiku, sen iemantojis goda nosaukumu "retums". Dziesmas Disko un Nekad, nekad ir vieni no ballītēm draudzīgākajiem gabaliem, un tie liek mesties dejā līdzīgi kā jebkura grupas Aurora dziesma vai kaut kas no agrīnajiem Zig Zag. "Mēs tad bijām vēl ļoti jauni, un likās, ka popmūzika mūs ir aiznesusi kādā nepareizā virzienā. Notiekošais nesakrita ar mūsu iekšējo sajūtu, daudz ko uztvērām saasināti un vienā posmā kļuvām agresīvāki, bet pēc tam pavisam atteicāmies no vokāliem. Tas bija tāds kā jaunības maksimālisma vadīts protests — atteikties no it kā veiksmīgi sāktā ceļa," atceras Jānis, vecākais no brāļiem Žildēm, kas veido grupas Satellites LV kodolu. Edgars uzmanīgi ieklausās vecākā brāļa runātajā un tikai brīžiem viņu papildina, it kā meklētu kaut ko, kas palicis nepateikts. Sēžam krodziņā Aptieka, kura saimnieks Kristaps Krēsliņš arī pieder pie Satelītu jauno albumu gaidītājiem — nu jau viņš ir ielicis tos sava kroga mūzikas automātā līdzās pašmāju un ārzemju labākās mūzikas izlasei.
Gadu desmitu, simtu un tūkstošu mijā Satelīti, kuri ieguvuši arī festivāla Liepājas dzintars galveno balvu, no veiksmīgi iemītās popmūzikas taciņas atvirzījās un spēlēja postroku — Jānis Žilde izdeva soloalbumu Stāvi un darbojās grupā Kuba, kamēr brālis Edgars bija prom Amerikā. Intervijās Jānis atzina, ka gaida brāļa atgriešanos un nenoliedz, ka reiz atgriezīsies pie popmūzikas. Nu tas beidzot ir noticis, precīzāk — notiek jau trešo gadu, jo grupa Satellites LV laiku pa laikam kādu jaunu dziesmu piedāvā radio un spēlē koncertus.
Paši sev dizaineri
"Runājot par žanriem un izmaiņām mūsu stilistikā — sākumā mēs spēlējām popmūziku, pēc tam pārgājām uz kaut ko citu un rezultātā esam tur, kur atkal esam. Popmūzika jau vairs nav netīrs vārds (dirty word) — tā ir atgriezusies savā astoņdesmito gadu veidolā — jaunie popa izpildītāji, piemēram, Ladyhawke, Bat For Lashes, ir personības, mākslinieki, paši raksta dziesmas, un deviņdesmitie gadi ar rūpnieciski ražotajām zvaigznēm nu jau pieder pagātnei," populārajā mūzikā valdošās tendences analizē Jānis un neizbēgami nonāk atpakaļ pie savas daiļrades: "Mēs, Satellites LV, esam kā trīsgalvains pūķis — katrai galvai ir sava valoda, savs muzikālais virziens, bet to visu kopā satur tāds liels Satellites LV ķermenis. Laiku pa laikam kāda no galvām sāk runāt skaļāk. Albums Piens ir tā pirmā galva — ģitāras, bungas, vadi — tāds diezgan klasisks roka sastāvs. Otra galva ir mūsu eksperimentālais virziens — albums Kind of Glue, kurā atteicāmies no vokāliem un izmantojām savdabīgas postroka skaņu ainavas. Un trešā galva ir radusies tagad — šis zilais Bezvadu disks, kurā mēs izmantojam dažādas elektronikas iespējas — vecus analogos sintezatorus, bungmašīnas, bītus utt. — bet jebkurā no albumiem parādās vaibsti no katras galvas. It kā šie divi albumi — Bezvadu un Vadu — ir atšķirīgi, bet mēs neesam sadalījušies divās dažādās grupās. Vienkārši mums ir divi dažādi izteiksmes veidi, kuros mēs šobrīd darbojamies — viens popmūzikas un viens — rokmūzikas albums."
Jānis un Egdars ieminas arī par kādu slēpto ceturto galvu, kas varētu būt arī aste: "Mēs neesam tikai mūziķi — mums ir ko teikt arī tīri no dizainiskā viedokļa. Šie zīmējumi varbūt nav gluži liekami mākslas grāmatās, bet tie rāda mūsu attieksmi — tie arī esam mēs." Edgars un Jānis piebilst, ka ar savu albumu noformējumu viņi centušies lauzt stereotipu, ka Latvijā valda arī dizaina krīze. Satellites LV jauno albumu noformējumā izmantoti Edgara zīmējumi, par dizainu viņi domājuši ļoti daudz.
Popmūzikas fani
Galu galā līdz albuma nosaukumam Bezvadu viņi nonākuši, mēģinot atrast kaut ko, kas raksturo šo desmitgadi — deviņdesmitajos gados Radiohead savu albumu nosauca OK Computer, bet šajā desmitgadē jeb nultajos gados ir tendence atteikties no vadiem: vadu risinājumus nomaina bezvadu. Ir bezvadu datorpeles, bezvadu austiņas, bezvadu internets… Otrā albuma nosaukums tika atvasināts no vārda Bezvadu, atņemot tam priedēkli "bez-". Jo tur ir vadi. Un viņi tomēr mīl popmūziku.
"Mēs tomēr esam popmūzikas fani, un, manuprāt, viena popdziesma var būt ne mazāk iedarbīga kā trīsdesmit minūšu simfonisks skaņdarbs — svarīgi, kā klausītājs to uztvers. Viss notiek tikai viņa galvā. Viena skaista popdziesma cilvēku var aiznest uz neiedomājamākajām vietām," stāsta Jānis. Grupai Satellites LV ir mainījusies attieksme pret iedvesmas avotiem. "Pieredze mums ļāvusi atbrīvoties no daudzām uzkrītošām ietekmēm, kas mums bija pirmajā albumā — kaut kas no Charlatans, kaut kas no The Stone Roses, Blur, Oasis, Kula Shaker… Toreiz mēs uzsūcām visu, kas notika deviņdesmito gadu britu mūzikā, bet tagad, tiklīdz jūtam, ka kaut kas izklausās pēc The Rapture vai Hot Chip, mēs to atliekam malā kā nederīgu. Mēģinām panākt, lai tās ietekmes nav tik viegli nolasāmas, un tas, manuprāt, šajos ierakstos mums ir izdevies," norāda Jānis.
Viņš ikdienā izlaiž caur sevi milzīgu daudzumu mūzikas, savā apskatnieka darbā rakstot albumu un koncertu recenzijas interneta portālam TVnet. Salīdzinājumus ar Dzeltenajiem pastniekiem brāļi Žildes uztver kā komplimentu. "Es nekad neesmu īpaši Dzeltenos pastniekus studējis, bet man no bērnības tie vienmēr ir bijuši kaut kur fonā un likušies ļoti… jaudīgi. Šīs ietekmes ir neapzinātas. Tā taču nav, ka mēs izklausāmies kā Dzelteno pastnieku 2009.gada versija. Ir daudzi cilvēki, kuriem liekas, ka viņi dažās dziesmās saklausa ietekmes no
***
Satellites LV koncerti
15.V albuma Vadu prezentācijas koncerts LMA Studentu klubā
16.V albuma Bezvadu prezentācijas koncerts festivālā Skaņu mežs
21.V Zaļās ceturtdienas koncerts uz peldošās darbnīcas Andrejsalā