Grupas Cosmos koncerts operas Lielajā zālē 5.maijā
Vokālās grupas Cosmos parādīšanās pirms vairākiem gadiem ar vienu no Ainara Mielava dziesmas Tu saviļņoji mani uzlējumiem (kopā ar dziesmas autoru un mistisko Arvīdu Celleru) šķita izdevies dziedošu jauniešu eksperiments, kas neradīs ilgu turpinājumu. Tomēr dažādu vecumu klausītājām un arī mūzikas gardēžiem par prieku turpmākajos gados sekoja latviešu un pēc tam arī pasaules popmūzikas pērļu kolekcija piecām Rīgas Doma kora skolā kaldinātām plus vēl vienai vēlāk klāt nākušai balsij, kas reizē nodrošināja ritmu, teatrālu šovu un sesto dziedātāju vārdā Reinis Sējāns. Uzmanīgi un nedroši ieplūdinājuši tautas tik iemīļoto meldiņu starpās pa kādai pašsacerētai — parasti interesantai, tomēr eksperimentālai kompozīcijai, Cosmos nu ir nometuši maskas pilnībā. Svešu gabalu izpildītāju pārsviešanās uz saviem sacerējumiem var piedzīvot neveiksmi, ja tās tomēr nespēj konkurēt ar hitiem. Tā tas jau noticis ar slavenajiem somu čellistiem Apocalyptica, kuru oriģinālkompozīcijas neturēja slodzi pēc smagsvara lokomotīves — Metallica — klasikas nolikšanas atpakaļ depo.
Labi — bez receptes
Parādoties Cosmos dziesmai Tu kā, es kā radio viļņos, tomēr bija aizdomas, ka tā ir iztulkota un autors ir kāds ārzemnieks, jo… Dziesma patiešām ir izcila un var pretendēt uz klasiska hita statusu, kur bērnišķīgi naiva latviešu sirsnība sadzīvo ar 1975.gada parauga Queen kora dziedājumiem no albuma A Night At The Opera. Tomēr Cosmos šo dziesmu ir sacerējuši paši, tāpat nākamo hitu Aptieka, kas ne mazāk asprātīgi par priekšgājēju Jāņa Šipkevica vārdiem stāsta par to, ka mīlestība atrisina visas raizes ("Un paskaties: kā uzrādās, tev izrakstīja mani / Bez receptes un zīmogiem mums abiem kļuva labi"), nesen klajā nākušo singlu Maskava un dziesmu par mazmazītiņu un labu pasaules galiņu.
Pēc trim tik veiksmīgām oriģināldziesmām Cosmos droši var laist klajā albumu Turbulence, kur patiešām ir gandrīz tikai pašu sacerējumi, un sarīkot koncertus operā — šoreiz lielajā zālē. Pārspīlēti bieža Cosmos parādīšanās it visur viņu dziedāšanu var padarīt apnicīgu — perfektais izpildījums tad sāk atgādināt pārcukurotu kafiju, tomēr Cosmos puiši ik reizi pamanās izsviest jaunus, sazin kur apslēptus, trumpjus, neatstājot vietu nekam citam kā saviļņojumam. Tā tas ir arī šoreiz. Koncertā, kas sākas, dalībniekiem dziedot pusguļus stāvoklī (vienmēr licies, ka šādi dziedāt ir grūtāk nekā stāvus) šim namam atbilstošas akadēmiskas Ģērģa Ligeti, Pētera Vaska un Valta Pūces kompozīcijas, neskanēja neviena no vecajām lauru plūkšanas mašīnām. Cosmos dziedāja tikai jaunu materiālu, un pat trīs šīgada hiti uz tā fona šķita vecie labie. Arī pārbaudītie triki ar ēnu teātri, jokiem par Reini kā pārējo nesaprastu ākstu izpaliek, toties pēc šīs programmas no jauna varētu uzelpot dziesma ar skaitāmpantiņu, kur priekus aicināts baudīt trusikos un gumijniekos — tā tāda Cosmos nodeva latviešu mentalitātes humora izjūtai.
Ar ovācijām un ēnām
Ar ovācijām sākumā, kas ir zīme, ka dziesma atpazīta, sākās Muse hita Unintended kaverversija. Rādās, ka Cosmos ar Muse daiļradi ir visai tuvi, jo vēl vienu no nedaudzajām svešajām dziesmām koncertā — Endija Viljamsa sešdesmito gadu hitu Can"t Take My Eyes Off You — pirms dažiem gadiem savā versijā ir spēlējuši Muse.
Ar tērpu mainīšanu Cosmos neaizraujas, toties viņiem ir deju partneres ēnas — to lomās ir sešas meitenes melnos piegulošos kostīmos, bet scenogrāfija ir pārdomāta un mainās vai ik dziesmā — uz skatuves cits citu nomaina visdažādākie priekšmeti, kas ne vien skan, kaut neatgādina nevienu līdz šim redzētu instrumentu, bet arī mirguļo un atspīd, šļakstās un šķind (mēģenes ar šķidrumiem un dūmiem dziesmas Aptieka laikā) vai pat tiek sisti, jo ir īstas bungas, Reiņa Sējāna vadībā Cosmos uz mirkli no vokālās grupas pārtopot par bundzinieku orķestri. Pirms dziesmas Maskava Cosmos sev pievieno arī publiku, kam izdalītas skanošas valriekstu čaumaliņas, tomēr vienā mirklī, kad laiks sākt dziesmu, Jānis Šipkēvics nokliedzas "apklustiet" — ne dusmīgi, bet, lai koncertā uzturētu nesaspīlētu, brīvu atmosfēru, par spīti tam izvēlētajai — vissvinīgākajai un oficiālākajai — vietai, kāda iespējama. Skan ilgi un vētraini aplausi — Cosmos kārtējo reizi pierādījuši, ka viņiem iekšā vairāk, nekā mēs esam gaidījuši, un ir nopietnas izredzes ar savu rotaļīgo piegājienu akadēmiskajai mūzikai saplūdināt to ar popmūziku pavisam.