U.R. Pastāsti par Sham 69 šodienu, jo es zinu, ka grupa pirmoreiz izjuka jau 1980.gadā. Cik cilvēku saglabājušies no sākuma sastāva?
Tim V. Grupa sākās 1976.gadā — tās pamats bija vokālists Džims Parsijs un ģitārists Deivs Pārsons, kurš ir mūzikas autors. 1996.gadā tā atjaunojās ar jaunu bundzinieku Ienu Vaitvudu, un abi joprojām ir grupā. Dalībnieki nāk un iet, bet ideja paliek, kā tas notiek daudzās panku grupās. Siouxsie & The Banshees savulaik spēlēja gan Sids Višess, gan Roberts Smits, arī The Pogues Šeina Makgovana vietā dziedāja Džo Strammers no The Clash.
U.R. Mūzikas stili nāk un iet, bet kāpēc pankroks ir tik dzīvotspējīgs?
T.V. Pankroks sākās, kad Lielbritānijā valdīja salīdzinoši liela depresija — daudziem nebija darba, un rokmūzika bija kļuvusi emocionāli smaga un garlaicīga — Yes, Emerson, Lake & Palmer, Deep Purple, bet panki ar savu attieksmi satrieca šo muzikālo modi, radot pavisam citu un ietekmējot visu turpmāko mūzikas attīstību, iedrošinot jauniešus izmēģināt ko jaunu. Un tāpēc pankroks saglabājas kā vienmēr pasmeļama sēkla nesagatavotai muzikālai augsnei, no kuras var izaugt daudz interesantākas lietas nekā no klišeju apgūšanas rezultātā paātrinājumu kaut kādā sen prognozējamā virzienā jau ieguvušiem prātiem. Pankroks tādā ziņā ir unikāls. Es gan nerunāju par Green Day un Offspring, kas pankroku padarījuši par popmūziku. Īsts pankroks izklaidē un reizē skolo, bet šīs grupas ar savu mūziku tikai izklaidē, piešķirot tai līdz galam neizmantota medija statusu. Tas ir līdzīgi kā ar muti, kura tiek izmantota vairs tikai ēšanai un tās īpašnieks ir aizmirsis, ka tā noder arī, lai skūpstītos.