Spītējot demogrāfiskajai situācijai, skolēnu Dziesmu svētkos dalībnieku būs vairāk

Te nekam nevar spītēt ( Kultūras min. panākums?) Cik, ir, tik būs!

Piekrītu komentāram, ka jāļauj piedalīties svētkos visiem kolektīviem, kuri ieguldījuši lielu darbu gada garumā. Būs milzīga vilšanās sajūta un nevēlēšanās pūlēties nākamo dziesmu svētku sakarā. Var taču paredzēt iespēju vājākiem koriem dziedāt vienkāršākās dziesmas, kā arī deju kolektīviem veidot fonu vai dejot elementārākos soļus. Tā nezudīs piederības sajūta un vēlme nākošajos svētkos dziedāt visu un dejot pašā vidiņā....

Būtu priecājušies, ka mazo dejotāju ir tik daudz un domājuši kā rast iespēju visiem kolektīviem ,kuri gatavojušies un piedalījušies skatēs, tik uz svētkiem. Savādāk nākamajos svētkos nebūs kas dejo, jo sapratīs, ka nav jēgas piedalīties, jo tāpat nav izredžu tikt

Lielīties vajag, kamēr vēl var. Vēlāk nu vairs nekādi nesanāks.

80 gadu beigās latviešiem bija vēsturiski vislielākais jaundzimušo bērnu skaits. Tagad šī lielā bēbīšu buma bērniem pašiem bērni iet skolās un dzied koros. Jau nākošajos un vēlākajos skolēnu dziesmu svētkos būs jādzied 90 gadu demogrāfiskās krīzes lejuspslīdes bērniem - to vecāku skaits jau būs krietni mazāks nekā 80 gadu. Un tā ar katru gadu mazāk un mazāk. Piedevām daudzi deviņdesmitajos gadus dzimušie jau ģimenes veido ārpus Latvijas un viņu bērni iet īru, zviedru, britu skolu koros. Bet skolēnu dziesmu svētku tradīcija ir ļoti laba, jo kaut kādu daļu tomēr attur no izceļošanas, jo veicina piederības sajūtu un pat ja esi izceļojis, tad tās ir atmiņas, kas nopietni liek apsvērt domu par atgriešanos Latvijā. Varbūt ne tieši paši dziesmu svētki, bet tā tomēr ir ļoti nozīmīgā un stipra identitātes veidošanas tradīcija, kas ieliek pamatus Latvijas piederības sajūtai uz visu atlikušo mūžu.