Grāmatas No Zentas līdz Zentai recenzija. Sirdsmīļās Zentas vaļsirdīgās atklāsmes

Atiņ dēliņ, nu kā tu šitā šmucējies! Tu tak pats ar no Valmieras, tātad Zentiņu labi pazīsti! Šitādas ļaunestības dikti nāk atpakaļ un ķer to darītājus pašus kā zibenis! Tu tak ar vari pats kādu labu grāmatu par kādu sev tīkamu aktieri saņemties un uzrakstīt. Avīze "Diena", kas pati ir grāmatu izdevniecība, pilnīgi droši tev to grāmatu gan izdos, gan pozitīvi izreklamēs. Kādēļ tu nevis pats dari, bet uz citiem savu neganto niecību projicierē? Fui, un vēlreiz fui. Skaiti vakaros sirsnīgi Tēvreizi un lūdz, lai tev top piedots!

Lilijai Dzenei nebija raksturīga vien nopietnība, bet dziļums un tur iepludinātas plašas zināšanas, mazzināmi vai pavisam aizmirsti fakti, situāciju skaidrojums kopējā teāyra vēstures kontekstā, atmosfēra... Man nav vēlēšanas te iztirzāt I.Jērumas pienesumu gadu gaitā,viņas piesliešanos popularitātēm, netaisnīgu viedokļu izteikšana ar vienu piedauzīgu iemeslu,- iztapt kādam korifejam. Samērā sīks žurnalistisks piegājiens, bet lai jau darās, jo ir taču kas publicē, jo šis virtuves stils tagad modē, apnievājot patiesu rakstīt māku. Nevar neatzīt,ka Regīna Devīte ir sirsnīgs cilvēks, kas reti kā kurš spēj saredzēt arī citus. Vai šādi sižeti nedegradē grāmatas statusu kā tādu,jautājums paliks atklāts. Varu atklāti teikt, ja man piedāvātu nemākulīgu rakstījienu, kas pretendētu uz mākslinieka personības un radošā procesa atklāsmi, tad labprātāk izvēlētos šādu pačalojumu, kura centrā ir interesants cilvēks ar savu pasauli, tās redzējumu. Par grāmatu to nesaukšu un Jērumas talanta galvenā iezīme paliks- veikli sazvejot zivīti, kas zaigo, nevis grunduli,kas dziest ārā.

"Recenzijas" autoram savas problēmas vajadzētu risināt ārsta kabinetā nevis publiski aizvainot daudzus cilvēkus.

Recenzijas autors no aprakstāmās personas un grāmatas autores acīmredzami prasa neiespējamo un to, kas šajā grāmatā nemaz nav bijis iecerēts - fundamentālu kādas personības darbības analīzi. Šādas prasības vismaz man nav saprotamas. Ja, piemēram, mūzikas jomā ir arī visādi popi un roki, tad neviens no šādu darbu autoriem simfonijas nepieprasa. Kāpēc arī literatūras jomā nevarētu būt vieglāka satura literatūra? Ja par aktieriem un viņu biogrāfijām - jā, man sāp sirds, ka ir tādas izcilas personības, kuras vēl nav sagaidījušas savu autoru. Bet tāpēc jau nav jāuzbrūk ne šīs grāmatas autorei, ne tās varonei. Zentas /tas ir arī Regīnas/ fenomens laikam gan slēpjas tai apstāklī, ka šo personāžu ik katrs TV skatītājs zināmā mērā var asociēt ar sevi - vienkārša sieviete, kurai dzīvē jāsitas pašai, jā - reizēm pļāpīga un ziņkārīga, bet nekad ļauna. Un kāpēc gan par šo cilvēku nevarētu pastāstīt arī citiem?

Nav saprotams, ko raksta autors ir gribējis pateikt. Tas, ka grāmatas ir vairāk vai mazāk biznesa projekti, nudien nav nekāds atklājums. Par ko autoram rakstīt - tā ir viņa paša brīva griba.

...pirmais gadījums, kad grāmatas rakstīšanas iemesls ir nevis darbs teātrī, bet gan TV seriālā (UgunsGrēks) nospēlēta loma... Un, kāpēc gan ne? Vispār jau interesants fenomens. Vai tādu daudz bijis? Tajā pašā "Ugunsgŗēkā" tik daudz aktieru apgrozījušies ( ir arī tādi, par kuriem ko glaimojošu grūti teikt), bet Zenta ir Zenta. Un to nevar noliegt. Seriālā kā uz delnas var redzēt arī nevarību, kur kritiķu saslavētie bieži "zaudē un pazūd" aiz savas nespējas. Kāpēc? Varbūt Zentas gadījumā tā ir režisores veiksme atrast tik kolorītu personāžu, varbūt citas sakritības, tas ir pētījumu vērts. I.Jērumas grāmata nav lasīta, bet recenzenta problēmas uzstādījums, par ko rakstīt ir vērts un, par ko nē - dīvains. Nav pelnījusi cietos vākus? Tāpat piekārtās birkas (Maxima veikalu reklāmas seja - par autori). Varbūt SR piekārsim NRA seja, AR Dienas seja, un tas uzreiz visu noteiks un punkts? Cik mēs viegli "norakstām" cilvēkus, skatāmies no augšas. Protams, ka grāmatu var vērtēt un vajag, tikai AR konkrētie argumenti neiztur kritiku. R.Devītes atvērtība, acīmredzot, dara brīnumus. Viņas cilvēciskās īpašības - būt tādai kāda esi. Par to ir vērts runāt, un ne jau tas, ka viņa nav aktieru štatā (jā, kāpēc nav?), ka viņa ir izrāžu vadītāja. Ne jau karjera visu nosaka. ...Vispirms iznāca Lenvijas Sīles iespaidīgais sējums par Dailes teātra aktieru sesto studiju, kurā redzam aktierus, kuru lielais vairākums nav piepildījuši sevi uz skatuves un teātrī vairs nestrādā... Te nu jāpiekrīt G.Saulītei: "Pēdējā laikā aktieru profesijas sakarā nekas tik nopietns nav lasīts."