Jaunā Rīgas teātra (JRT) sezonas otrās pirmizrādes – amerikāņu jaunā dramaturga Džeika Džepsona lugas Rupucis Laura Gundara režijā – pieteikums sola rādīt, kas notiek, kad dzīvē nostabilizējušos cilvēku standartizēto ikdienu no līdzsvara izsit negaidīts notikums, kas varētu likt pārdomāt tādus (arī gan standarta, bet, kā pieņemts uzskatīt, augstāka līmeņa jeb eksistenciālus) jautājumus kā: kas es esmu, kurp eju, kamdēļ dzīvoju.
Tehnoloģijas kā filtrs
JRT Mazajā zālē attiecības divu brāļu un viņu sievu starpā izspēlē aktieri Ivars Krasts, Varis Piņķis, Iveta Pole un Inga Alsiņa-Lasmane, kuras varone Mollija izvirzās darbības centrā. Izrādes ievadā mājsaimniece un "profesionāla mamma" Mollija dažādu intonāciju teatrālās balsīs (no mīlīgi rotaļīga "uķi-puķi" līdz brīdinoši pamācošai) runā rācijā, kuras otrā galā, citā mājas telpā, ir abi viņas bērni. Mūsdienu tehnoloģijas kā filtrs, caur kuru tiek veidotas (un atsvešinātas) attiecības ar līdzcilvēkiem, ir izrādē plaši apspēlēta laikmeta iezīme. Arī divi Džepsona lugā idejiski un no drāmas struktūras viedokļa būtiski papildslāņi – pirmsvēlēšanu debates ASV un dokumentālā filma par bruņurupučiem – tiešo darbību un attiecības lugas tēlu starpā sabalso ar televīzijas medija vadīto informāciju. Jāpiebilst gan, ka dramaturgs lugas piezīmē uzsver translēto dokumentālo tekstu atkārtojumu un izlaidumu nozīmīgumu, savukārt izrādē tas ir notušēts – pirms izrādes atskaņoto lūgumu izslēgt mobilos tālruņus papildinot ar informāciju, ka teksti svešvalodā netiek tulkoti, jo to saturam nav būtiskas nozīmes (iespējams gan, ka tas iecerēts kā paņēmiens, lai panāktu pretējo).
Maijas Treiles recenziju par Jaunā Rīgas teātra izrādi Rupucis lasi 7. novembra KDi!