5. datumā skatītāju vērtējumam tiks nodots režisora Valtera Sīļa un dramaturga Jāņa Baloža izrādes-lekcijas formā veidotais dokumentālais stāsts Zudusī Antarktīda, kas tapis pēc biologa Džeimsa Maklintoka grāmatas. Tas pieteikts kā audiovizuāls ceļojums, kurā apvienota zinātne, piedzīvojumi un humors, kas ļaus atklāt Antarktīdu pētnieka acīm. Valteru Sīli interesējis tas, kā "panākt dabas dokumentālās filmas efektu teātrī".
Režisors norāda, ka izrādē ļoti būtiska loma būs skatītāju iztēlei, kuru rosinās dažāda veida zīmējumi un "grafikas kā no bioloģijas enciklopēdijām". Tikpat svarīgs, kā tālā kontinenta dabas atklāšana teātra skatītājam, šajā gadījumā ir arī viena konkrēta zinātnieka, kura lomā iejuties Toms Liepājnieks, personīgais stāsts: "Kā no cilvēka, kurš ir atklājis kaut ko jaunu, kļūsti par to, kurš pēta, kā tas aiziet bojā." Šī sakritība, ar kuru dzīvē sastapies Džeimss Maklintoks, ir mājiens uz mūsdienās aktuālajām ekoloģiskajām problēmām, atzīmē režisors.
Savukārt mēneša beigās, 23. februārī, caur režisora Andra Kalnozola radīto stāstu Benzīnvīrs skatītājiem būs iespēja iepazīties ar reāla personāža, saukta par Kasparu G., sirreālo biogrāfiju. "Viņš ir kā mocekļu tēls no Dostojevska romāniem. Kā Sīzifs, kas nes savas dzīves smagumu un dara to smaidot," savas izrādes varoni raksturo režisors, kura ceļi ar īsto Benzīnvīru krustojušies vairākkārt. Netīrs, ģērbies vienās skrandās, šis cilvēks klaiņo pa dažādiem Latvijas benzīntankiem, elpo benzīnu un ļoti daudz smejas, bet nepārprotiet!
"Viņš nav bomzis," uzsver Andris Kalnozols. Benzīnvīrs, kuru izrādē attēlos aktieris Andrejs Možeiko, esot spilgtākais no režisora sastaptajiem savādniekiem, kuri spoguļojas arī viņa iestudējumos. "Plānoju ar šo izrādi noslēgt savu pētījumu," saka Andris Kalnozols, starp kura iestudējumu varoņiem ir bijis gan jauneklis, kurš no dzīves slēpjas mazā dārza būdiņā, gan arī anonīmas biedrības dalībnieki, kuri meklē atbildes uz ikdienas mazajiem jautājumiem.