Jums nevajag spēlēt laimi! – pa telefonu režisors Vladislavs Nastavševs dod norādījumus Jaunā Rīgas teātra aktieriem Andrim Keišam un Kasparam Znotiņam, kad viņi fotografējas izdevumam KDi pirms gaidāmās iestudējuma Peldošie – ceļojošie pirmizrādes, kas notiks 29. janvārī. Ar nepacietību šis iestudējums tiek gaidīts jau kopš pagājušā gada rudens, kad tā potenciālie skatītāji tika ieintriģēti Latvijas Televīzijas 1. kanālā demonstrētā raidījuma 100 g kultūras. Personība pēdējās minūtēs.
Vladislavam Nastavševam veltītajā pārraidē uz Dairas Āboliņas uzdoto jautājumu, kādā žanrā režisors izjūt savu dzīvi, viņš nedaudz padomāja un atbildēja, ka tas ir mūzikls un ka šajā žanrā ir ieplānots darbs Jaunajā Rīgas teātrī. Kaut kas nebijis! – sarosījās skatītāji. "Redzēsim, kas ar to notiks un vai vispār beigās būs mūzikls," toreiz arī citu notikumu attīstības scenāriju neizslēdza režisors. "Protams, tas nav mūzikls," jau šī gada janvāra izskaņā norāda Andris Keišs, taču klavieru "iekšiņa" uz viņa ceļiem ļauj minēt, ka bez muzikālām atrakcijām tajā neiztiks. "Tā būs izrāde ar dziesmām," piebilst Kaspars Znotiņš.
Apokaliptiskas noskaņas
"Mīlas trīsstūri, četrstūri un piecstūri XX gadsimta sākumā," tiek pieteikti Peldošie – ceļojošie Jaunā Rīgas teātra interneta vietnē jrt.lv. Vladislavs Nastavševs savam jaunākajam iestudējumam ir izvēlējies romānu, kura autors ir viens no krievu sudraba laikmeta pārstāvjiem, daudzpusīgi apdāvinātais Mihails Kuzmins, kurš diemžēl Latvijā ir maz zināms. Andris Keišs atklāj, ka iepriekš par šāda autora eksistenci neko nav zinājis. "Atceries, mums Silvija Radzobe Kultūras akadēmijas laikā stāstīja," atgādina viņa kādreizējais studiju biedrs. "Es biju ļoti slikts students," viņš atbild. Savukārt Kaspara Znotiņa atmiņā bija palicis vien viņa vienpadsmitā un pēdējā dzejoļu krājuma nosaukums – Forele pārlauž ledu/Foreļ razbivaet ļod.
"Mānīgā veidā rodas priekšstats, ka viņš neiet dziļumos," aktieris raksturo Mihaila Kuzmina daiļradi un min vienu no iemesliem, kāpēc viņš savulaik palicis nenovērtēts, "laikā, kad visi rakstīja, cik daudz sāpju apkārt, viņš pilnībā no tā norobežojās un rakstīja par pavasari un mīlas intrigām." Jaunajā Rīgas teātrī iestudētais darbs ir sarakstīts īsi pirms Pirmā pasaules kara, taču Vladislavs Nastavševs uzskata, ka tas nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās, jo viņš tajā ir saklausījis apokaliptiskas noskaņas, kas caurvij šo romānu un kas nenoliedzami piemīt arī mūsu laikam. Vai aktieri jūt līdzīgi? "Es mēģinu kultivēt sevī optimistisku skatu uz lietām," paskaidro Kaspars Znotiņš.
Klavieru izaicinājums
Šī būs jau otrā reize, kad Vladislavs Nastavševs iestudē Jaunajā Rīgas teātrī (JRT). Tajā viņš debitēja ar izrādi Tumšās alejas pagājušajā sezonā. Pirms Nastavševa debijas JRT tā mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis atklāja, ka kritērijs jaunu režisoru izvēlē ir viņu spēja izmantot aktieru varēšanu, ko "varētu salīdzināt ar Steinway klavierēm – ne visi pianisti māk izmantot šī instrumenta potenciālu". Savā otrajā iestudējumā Vladislavs Nastavševs ne tikai izspēlē savu iecerēto partitūru "uz aktieriem", bet arī liek spēlēt aktieriem pašiem – burtiskā nozīmē. "Mums ir jāmācās spēlēt klavieres," par režisora sagādātajiem uzdevumiem saka Kaspars Znotiņš, "mums katram ir jāapgūst sava partija un jādzied."
Vladislavs Nastavševs ir izrādes Peldošie – ceļojošie muzikālā materiāla autors. Ar to ikvienam interesentam bija iespēja iepazīties festivālā Homo Novus, kurā režisors piedāvāja ieklausīties Eskeipista dienasgrāmatā. Savukārt aktieriem ir bijusi ekskluzīva iespēja to dzirdēt krietni mazākā kompānijā. "Savā mūzikā viņš ir ļoti godīgs un atklāts mākslinieks," raksturo Andris Keišs, kuram apgūt šo materiālu esot ļoti sarežģīti. "Viena daļa no mums ir baigie iesācēji, bet mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos," stāsta Kaspars Znotiņš. Tiem, kas spēlējuši lauku pūtēju orķestros, ejot vieglāk. "Paralēlajā klasē mācījās solfedžo un klavieres, bet mēs tajā laikā vienkārši dauzījāmies," savus skolas gadus Jelgavas 4. vidusskolā atceras Andris Keišs. "Cik vien esmu aktieris, tik esmu pārdzīvojis, ka man nav muzikālās izglītības."
Zudušais laikmets
Vladislava Nastavševa komponētās dziesmas aranžē mūziķis Jēkabs Nīmanis. "Viņš tās pārraksta tā, lai tās uz klavierēm var spēlēt četrrocīgi, sešrocīgi, astoņrocīgi," stāsta Kaspars Znotiņš. Savukārt roku, kas izrādē spēlēs klavieres, būs daudz. Andris Keišs norāda, ka sen Jaunajā Rīgas teātrī nav bijusi tik liela ansambļa izrāde – tajā piedalās Baiba Broka, Sandra Kļaviņa, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Mārtiņš Upenieks, Edgars Samītis, Gatis Gāga, Ivars Krasts, Iveta Pole, Maija Apine un Inga Tropa, kura tikko pievienojusies Jaunā Rīgas teātra kolektīvam.
"Izskatās, ka tā būs ļoti skaista izrāde," savas sajūtas pirms Peldošo – ceļojošo pirmizrādes rezumē Andris Keišs. Tā vēstīs par laiku, kad kungi staigāja stērķelētās apkaklēs un, izejot no mājas, lika galvā cepuri, lai, satiekoties ar sievietēm, varētu pieklājīgi sasveicināties, – ja tev nebūs cepures, kā tu pateiksi "labdien!"? Viņa kolēģis Kaspars Znotiņš stāsta, ka romāna autors Mihails Kuzmins ļoti augstu vērtējis XVIII gadsimtu un savā darbā ienesis un stilizējis filozofa Žana Žaka Ruso laikmeta garu. "Tas ir kaut kas maigs un aizgājis, tā ir tik saldsērīgi žēl," piebilst Andris Keišs.
M. Kuzmins Peldošie – ceļojošie
JRT. Režisors V. Nastavševs. Lomās B. Broka, S. Kļaviņa, V. Daudziņš, Ģ. Krūmiņš, M. Upenieks, E. Samītis, G. Gāga, I. Krasts, I. Pole, M. Apine, I. Tropa
Pirmizrāde 29. janvārī