Diez vai kāds teātra skatītājs mūsdienu teātrī jūtas pārsteigts, ja izrāde nenotiek - sēžot uz sarkana samta krēsla, ar priekškara atvēršanos un aizvēršanos, paverot skatam sufliera gliemežnīcai līdzīgo slēpni, un citiem klasiska teātra rituāliem. Starp citu, kad jūs vispār pēdējo reizi teātrī esat redzējuši attaisāmies priekškaru? Droši vien, ieraugot šādu skatu jauno režisoru izrādēs, mums šķistu, ka tas ir ironisks atsvešinātības princips, katrā ziņā, kas konceptuāls.
No 2. līdz 8. septembrim Rīgā notiks 10. Starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo novus. Savos desmit pastāvēšanas gados festivāla, vēlāk pievienojoties arī citiem alternatīvajiem teātriem (Dirty Deal Teatro, NoMadi, Ģertrūdes ielas teātris), Homo novus rīkotāji ir principiāli izmainījuši teātra skatīšanās ieradumus Latvijas teātrī. Pašos pirmsākumos Daugavpils teātrī piedāvājums apsēsties uz saliekamiem kartona beņķīšiem šķita ekstraoriģināls, līdzīgi kā iecere skatīties izrādi Daugavpils cietoksnī (diemžēl, dažādu apstākļu dēļ tā neīstenojās), turpretim šodien saņemt teātrī pie biļešu kontroles e-talonu un kopā ar grupas gidu braukt tramvajā uz izrādes norises vietu vai kļūt par skatītāju kādā svešā dzīvoklī/iestādē, vai izrādes laikā vispār neapsēties uz krēsla, bet doties ekspedīcijā pa dažādām pilsētas vietām - tas vairs nevienu īsti nepārsteidz.
Ar pārliecību, ka teātris nav ēka, bet ideja un savstarpēja saslēgšanās un mijiedarbība, notiks arī jubilejas 10. Homo novus, teātra pieredzei pakļaujot visplašāko Rīgas teritoriju - izrādes notiks mežā, dzīvoklī, dzīvās un aizmirstās vietās pilsētas centrā un nomalēs.
Liela daļa 11 vietējo mākslinieku jaundarbu kolekcijas Pēdējā humānā telpa notiks savrupnamā Aristida Briāna ielā 9. Te būs skatāma, piemēram, Valtera Sīļa jaunā izrāde Operācijai Irākas atbrīvošana - 10 gadi. Līdzīgi kā Leģionāros jaunais režisors uzdos neērtus jautājumus. Vai Latvija ir līdzatbildīga par to, kā šis karš notika? Vai Latvijas politiķi, kas tajā laikā pieņēma lēmumu piedalīties Irākas karā, nav uzskatāmi par tādiem pašiem kara noziedzniekiem kā tā laika ASV prezidents Džordžs Bušs un viceprezidents Diks Čeinijs? Aristida Briāna lielas savrupmājā būs skatāma arī Pētera Krilova, Viestura Meikšāna, Vladislava Nastavševa, Andreja Jarovoja izrādes, kā arī Izoldes Cēsnieces, Monikas Pormales, Reiņa Suhanova, NoMadu un Mareunrol's instalācijas. Latviešu mākslinieku jaundarbu kolekciju iedvesmojusi britu teātra zinātnieka Alana Rīda atziņa par "teātri kā pēdējo humāno telpu".
Savukārt uz režisores Kristīnes Umpfenbahas un dramaturģes Zanes Zajančkauskas dokumentālo izrādi Zudušie dārzi, kas atsaucas uz konkrētu notikumu (2013. gada maijā saskaņā ar Rīgas brīvostas attīstības plānu mazdārziņu kolonijā, kas plešas netālu no Bolderājas, tika attīrīta eja dzelzceļa būvniecībai), būs jādodas ar autobusu no Strēlnieku laukuma. Bet viena no šībrīža saistošākā mākslinieka Lielbritānijā - the vacuum cleaner - autobiogrāfiskā izrāde, kas pilnībā nojauc robežu starp mākslinieku un skatītāju, performanci un politiku, notiks dzīvoklī Miera ielā 89. Akustiska izrāde pārgājiens Nakts ceļotājs vedīs uz mežu, kur vienīgais gaismas avots ir saule, bet skaņu rada vēja šalkoņa koku galotnēs, putnu un cilvēku balsis, kamēr par scenogrāfiju kalpo mežs. "Tas ir ceļojums uz dvēseles tumšo pusi, iztiekot bez narkotikām," par jaunās norvēģu horeogrāfes Ingri Fiksdālas Nakts ceļotāju saka brut Wien mākslinieciskais vadītājs Tomass Franks.
Kā jau decentralizācijas piekritēji ar stāžu Homo novus rīkotāji ved arī prom no Rīgas centra, aicinot, piemēram, Vecmīlgrāvja kultūrvēsturiskajā Ziemeļblāzmas parkā noskatīties virtuozās britu žonglieru apvienības Gandini Juggling izrādi Lupatās, ko iedvesmojusi dejas leģenda horeogrāfe Pīna Bauša.
Rakstā ieskicētas tikai dažas no Homo novus norises vietām. Tāpēc sekojiet informācijai un lūgumu "saģērbties piemēroti" ņemiet par pilnu. Tas nav joks.
Plašāk: www.homonovus.lv