Pirmizrādi iestudējums piedzīvoja 2001. gada 16. martā un saņēma balvu kā Labākais oriģināldramaturģijas iestudējums 2000./2001. gada sezonā.Pēc 25 cietumā pavadītiem gadiem pie Margarētas (Grietiņas) ierodas Advokāts, lai novestu līdz galam aizmirsto "lietu" – apsūdzību trīs noziegumos. Fausta problemātika skatīta sievietes – Margarētas – acīm kā mūsdienīga parafrāze par Faustu. Kas ir Margarēta? Noziedzniece vai upuris? Kas ir Advokāts? Lugas materiāls un mūžīgā Fausta tēma dod iespēju meklēt cilvēka gara sašķelšanās iemeslus un loģiku. Detektīvintriga ne tikai kalpo notikumu virzībai, bet arī palīdz piekļūt cilvēku dvēselēm. Viesturs Kairišs preparē cilvēku dzīves, lobot tos kā sīpolus.
Undīne Adamaite Literatūra un Māksla Latvijā 2001. gadā raksta: "Ko režisors izcēlis lugā? Mūžīgo. Viedi pateikto un vienkārši skaisti pateikto. Tāds ir Zālītes teksta pārsvars. Piemēram, nekad nesastādītajā pasaules mīlas lirikas antoloģijā bez kautrēšanās varētu ievietot dažus fragmentus no Māras Zālītes Margarētas. (..) Neatceros, kur pēdējoreiz būtu sastapusies ar tik lakonisku, dziļu un vārdos sagūstītu viszemākās un visaugstākās mīlestības portretējumu."
"Vietā vārdi no Vēstules korintiešiem: "Mīlestība apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu." Tāda ir M. Zālītes Margarēta un Maijas Apines, šīs lomas tēlotājas, mīlestība izrādē. Panesīga. Tajā saplūst sirds un jūtu valoda ar pragmatisko," tā Anda Burtniece, Diena, 2001.