Naumanis: Spēlmaņu nakts žūrijas darbā grūti nepamanīt dīvainības

Ir teiciens – pēc kaujas ar dūrēm nevicinās, tā ka man īsti nav, ko žūrijas lēmumus komentēt – kas darīts darīts! Tomēr divpakāpju žūriju darbā ir tādas dīvainības, kuras grūti nepamanīt.

Vispirms, man šķiet, ka Viesturs Meikšāns ir krietni avansēts un kā šī pāragrā, vēl nepelnītā slava (Gada režisors tomēr) ietekmēs viņa radošo attīstību – to nevar zināt pat viņš pats. Ja salīdzina kaut vai Mirušās dvēseles un divus Hermaņa darbus, to, cik sistēmiski stipri tie būvēti, tad abas Meikšāna nominācijas (Zelta Zirgs, Straumēni) tomēr ir jaukas improvizācijas, ne pabeigti, "apaļi" mākslas darbi, kaut gan man tās abas Viestura izrādītes – jā, tieši deminutīvā - dikti patīk. Bet Meikšāna labākā sezonas izrāde Vīns un nezāles pat nebija Spēlmaņu nakts balvām nominēta!

Ar tām nominācijām vispār liela putra. Tika taču nolemts, ka katrai nominācijai atbilst viens konkrēts darbs (nav svarīgi, kādā jomā - loma, izrāde, kostīms, scenogrāfija). Tādēļ arī bija iespējami vienā  nominācijā divi, pat trīs viena režisora (vai aktiera, vai mākslinieka…) darbi, kas konkurē savā starpā.

Bet rezultātā atkal vecā dziesma – dod "par nopelniem kopumā" (scenogrāfam Reinim Suhanovam, kuru eksperti bija nominējuši par švaku, dekoratīvi plakanu darbu Tilā Pūcesspieģelī, toties Dailes teātrī, un "nepamanīja" Suhanova izcilo Zelta zirga un citus darbus Valmierā). Gada aktrises balvai netika nosaukta Elitas Kļaviņas apbrīnojamais darbs Melnajā pienā – nu, tā vispār ir profesionālā akluma virsotne.

Taču pats brēcošākais izlēciens, kas saistās ar šī gada Spēlmaņu nakts ceremoniju, protams, ir fakts, ka laužot nerakstīto vienošanos – publicēt laureātus pēc TV tiešraides, daži mediji tomēr nopludināja informāciju.

Visvairāk brīnos par kolēģiem no žurnāla IR, kuri sevi allaž pozicionē kā "principiālus un godīgus". Un te nelīdz attaisnošanās, ka viņi , lūk, nemaz neesot bijuši pirmie (pirmā bijusi LETA, nezinu, pulkstenī neskatījos), - nav taču svarīgi, kurš bija pirmais zaglis, svarīgi ir nezagt.

Amerikas Kinoakadēmija ne tik sen izslēdza no sava vidus žurnālistus/kritiķus, kas līdzīgi IR, bija pāragri, pirms ceremonijas izmuldējušies par Oskaru laureātiem. Bet uz Latvijas mediju vidi ētikas likumi neattiecas, mums – jo dzeltenāk (šoreiz fiksāk – laupot Spēlmaņu pasākuma skatītājiem intrigu), jo labāk.

Otra lieta, kas man tīri cilvēcīgi šķiet nesimpātiska – ka teātri tagad skaita un rēķina, cik kuram Skatuves naglu. Un kuram visvairāk.

Vispirms, tāpat kā lielajos kinofestivālos, arī šeit balvām ir dažādas "svara kategorijas"  – ir "galvenākas" un otršķirīgākas. Taču Dievs ar tām ciparu un balvu summām – kam patīk, lai kolekcionē. Nav jauki, ka vispār notiek šāda rēķināšana, it kā balvu skaits pateiktu – o, šis ir vislabākais teātris. Brežņevam, kā zināms, arī uz vecumu bija tonna medāļu, kuru skats tikai pieauga, bet visi tāpat zināja, ka viņš ir vecs, slims marasmatiķis, kas būtu jāpažēlo.

Gada dramatiskā teātra izrāde

MIRUŠĀS DVĒSELES , Nikolaja Gogoļa lugas iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Kirils Serebreņņikovs;

Gada latviešu autora iestudējums

ZIEDONIS UN VISUMS, Jaunais Rīgas teātris, režisors Alvis Hermanis.

Gada izrāde bērniem vai jauniešiem

Miskastes bērns, teātra "Skatuve" iestudējums, režisors Ivars Lūsis;

Gada režisors

Viesturs Meikšāns, "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" iestudējums pēc Edvarta Virzas poēmas "Straumēni" motīviem Valmieras drāmas teātrī;

Gada scenogrāfs

Reinis Suhanovs, Grigorija Gorina "Tils Pūcesspieģelis" iestudējums Dailes teātrī;

Gada kostīmu mākslinieks/māksliniece

Kirils Serebreņņikovs, Nikolaja Gogoļa "Mirušās dvēseles" iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī;

Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē

Jēkabs Nīmanis, mūzika "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" pēc Edvarda Virzas poēmas "Straumēni" motīviem iestudējums Valmieras drāmas teātrī;

Gada aktrise

Daiga Kažociņa, loma Katrīna Deivida Oberna "Pierādījums", režisors Valters Sīlis;

Gada aktieris

Kaspars Znotiņš, loma Ziedonis izrādē "Ziedonis un Visums", režisors Alvis Hermanis.

Gada aktrise otrā plāna lomā

Indra Briķe, loma Edna Mario Fratti "Rīt manas kāzas", režisors Mihails Gruzdovs;

Gada aktieris otrā plāna lomā

Kaspars Gods, loma Harijs Hanana izrādē "Hanana", režisors Dž.Dž. Džilindžers;

Gada jaunais skatuves mākslinieks

Madara Saldovere, loma Una izrādē Devida Harovera "Melnais strazds", Latvijas Nacionālajā teātrī;

Gada spilgtākā debija

Mārcis Lācis, debija režijā "Novakars.Kopsavilkums" Latvijas Nacionālajā teātrī;

Gada baleta mākslinieks/māksliniece

Jūlija Gurviča, loma Princese Aurora izrādē "Apburtā princese" Latvijas Nacionālajā operā;

Gada kustību mākslinieks

Alberts Kivlenieks muzikālajā drāmā "Vadonis", režisors Edmunds Freibergs, Latvijas Nacionālais teātris;

SKATĪTĀJU BALSOJUMS

Gada aktrise – Guna Zariņa

Gada aktieris – Kaspars Znotiņš

Gada izrāde – Ziedonis un Visums