Izrādes nosaukums Liepāja – Latvijas galvaspilsēta izklausās ļoti pretenciozi. "Tā ir vēsture," atbild režisors Valters Sīlis, kurš šādu iestudējumu izveidojis Liepājas teātrī. "Liepāja bija valsts galvaspilsēta īsu, bet nozīmīgu laiku – 18. novembrī dibinātās valsts Pagaidu valdība devās uz Liepāju, kur sabija vairāk nekā pusgadu. Tas ir arī laika rāmis, kurā notiek izrādes darbība. Mēs varam tikai iztēloties, kāda bija dzīve toreiz. Radoši piegājām situācijām un mēģinājām saprast, kas un kāpēc notiek," stāsta V. Sīlis. Viņš velk paralēles ar situāciju bērnībā. "Atmodas laikā bija atskaites punkts, ko gribējām atkārtot, un tāpēc arī bija prezidents ar tādu pašu uzvārdu un citas lietas, ko gribējās atgriezt. Bet pirms simts gadiem, 1918. gadā, nebija, kur meklēt padomu, jo no pamatiem veidojās jauna valsts. Bija dažādas domas, kādai tai jābūt. Taču mums interesēja dzīve ārpus šīm peripetijām."
Vēstījumam ir dokumentāla pieskaņa, jo izrādes dramaturģisko materiālu veido vairāki īsi stāsti, kas rasti 1919. gada periodikā par laiku un notikumiem, kuri norisinājušies Liepājā. Par pamatu ņemta dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces īpaši Liepājas teātrim radītā luga. "Man piedāvāja to iestudēt, un nevarēju atteikties, jo tas ir tik interesanti – nokļūt vēsturiskajā situācijā un pavadīt laiku ar to, saprast to, iedziļināties. Tā ir liela privilēģija," saka V. Sīlis un stāsta, ka pamatkompozīcija tapa kopā ar aktieriem, radoši paplašinot epizodes. Dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce bija klāt mēģinājumos. Viņa atzīst, ka lugas rakstīšanas process bijis ārkārtīgi izglītojošs.
Vai pats V. Sīlis gribētu piedzīvot laiku pirms 100 gadiem? "Ja ir iespēja atgriezties, tad kāpēc ne? Toreiz briesmas varēja būt visnegaidītākās. Lielākās bailes cilvēkos nebija no frontes, kas tuvojās Liepājai, bet gan saslimt ar tīfu.
Izrāde jau nav par politiskajām intrigām, bet gan par to, kā šīs intrigas un politiskie pavērsieni atbalsojās ikviena cilvēka dzīvē.
Lai arī izrāde skar nopietnus jautājumus, tā nav drūma, jo, neskatoties ne uz ko, cilvēki dzīvoja tālāk. Gribam šo vitalitāti noķert arī izrādē," stāsta V. Sīlis.
Iestudējumā iesaistītie aktieri katrs atveido vairākas lomas – te kļūstot par stāstniekiem, te atainojot kāda cita stāstīto notikumu varoņus. Izrādē piedalās Edgars Ozoliņš, Laura Jeruma, Rolands Beķeris, Ilze Trukšāne, Sandis Pēcis, Agnese Jēkabsone, Gatis Maliks, Anete Berķe, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita. Pie klavierēm izrādes laikā atradīsies arī pianists Normunds Kalniņš.
Iestudējums top Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, taču režisors cer, ka tas nebūs tikai svētku pasākums, bet dzīvos arī tālāk. "Stāsts jau ir par vēsturi, un var saskatīt sabalsošanos ar mūsdienām, jo daudzas problēmas palikušas tās pašas."
Tuvākās izrādes – 11. un 29. septembrī.