Ja jums vienmēr ir patikusi Žiljeta Binoša, tad pēc dejas izrādes ini noskatīšanās un aktrises gleznu izstādes apmeklēšanas jūs būsiet kā bez prāta viņas dēļ. Iestudējums ini, kurā dejo Ž.Binoša, Nacionālajā teātrī Londonā skatāms līdz 20.oktobrim, savukārt viņas gleznu ekspozīcija Portraits In-Eyes līdz 5.oktobrim atklāta teātrim līdzās esošā Britu filmu institūta (BFI Southbank) galerijā. Turklāt līdz 15.oktobrim BFI Southbank kinozālēs notiek Francijas aktrises labāko filmu retrospektīva.
Viss, kas palika nepateikts
Visa šī programma ne tikai atklāj Žiljetas Binošas talanta daudzpusību, bet arī ļauj ieskatīties viņas bagātīgajā iekšējā pasaulē. Viņa nav vienaldzīga pret savu darbu, pret cilvēkiem, ar kuriem strādā. Portraits In-Eyes ir fascinējoša portretu sērija: aktrise glezno režisorus, ar kuriem ir sadarbojusies (Ž.L.Godārs, A.Tešinē, L.Karakss, F.Kaufmans, M.Figiss, L.Mals, K.Keslovskis, Š.Akermane, E.Fereira, P.Lekonts, E.Mingela, L.Halstrems, M.Haneke, A.Gitai, A.Kiarostami un daudzi citi), un savu tēlu katrā no viņu filmām, aptverot periodu no 1985. līdz pat 2008.gadam. "Degsme, emocionalitāte, fiziska pretestība — tās visas ir aktiera dzīves sastāvdaļas. Visu, kas palika pāri, kas palika nepateikts, kas bija neapzināti piedzimis un par ko biju sapņojusi, esmu izpaudusi uz papīra. Tas nav pabeigts skatījums, tā ir mirkļa fiksācija, ļoti subjektīvs un izzūdošs uztveres moments," par saviem darbiem saka Ž.Binoša. Glezniecības tehniku viņa apguvusi, vēlmes gleznot vadīta. "Šie portreti ir veltījums režisoriem — līdzīgi kā viņi velta filmas saviem aktieriem, izvēloties rakursus un leņķus, akcentējot balsis," piebilst māksliniece.
Kaisle vertikālā dimensijā
Žiljeta Binoša nemaz necenšas būt gleznotāja — viņai tas ir viens no pašizpausmes veidiem, kur novirzīt savu enerģētisko potenciālu. Tāpat viņa nepretendē uz profesionālas dejotājas statusu. Izrāde ini ir kinozvaigznes debija dejas mākslā — kustību nodarbībām viņa pievērsusies pēdējos divos gados. Šai lomai nav nekādas saistības ar šausminošajiem un vulgārajiem TV deju šoviem. ini ir eksperimentāls iestudējums, kura režiju un horeogrāfiju Binoša veidojusi ar bangladiešu izcelsmes Lielbritānijas laikmetīgās dejas meistaru Akramu Khanu. Viņš ir slavens ar saviem starpkultūru/starpžanru darbiem, kas tapuši sadarbībā ar britu tēlnieku Entoniju Gormleju, franču balerīnu Silviju Gijomu, orķestri London Sinfonietta un dziedātāju Kailiju Minogu. Šogad A.Khans iestudējis izrādi bahok, kurā piedalās viņa deju kompānijas mākslinieki un Ķīnas Nacionālā baleta dejotāji. Pats Akrams Khans patlaban uzstājas duetā ar Žiljetu Binošu — pēc izrādēm Londonā viņi dosies pasaules turnejā.
Mūziku iestudējumam sacerējis Filips Šeperds, bet scenogrāfiju veidojis Tērnera balvas laureāts mākslinieks Anišs Kapūrs — uz skatuves atrodas liels ekrāns/siena, kas tiek izgaismots ar dažādām krāsām un dažkārt pat atgādina milzu Marka Rotko gleznu. A.Khans un Ž.Binoša izveidojuši "plūstoša", nenoteikta formāta izrādi, kas sākas ļoti konkrēti, taču noslēdzas visai abstrakti. Vientuļa sieviete atnāk uz kino, kur pamana vīrieti: "Es redzu, kā mainās gaismēnas uz viņa vaigu kauliem." Sieviete izseko vīrieti, un viņi nonāk gultā — kur tad vēl? Kaisle tiek izspēlēta vertikālā dimensijā — gulta ir tas pats ekrāns.
Nākamajā rītā pāris piedzīvo nepatīkamus brīžus, ar kuriem gan ir
jārēķinās visiem pieaugušiem cilvēkiem, pieņemot atbildīgu lēmumu
dzīvot kopā. Tas nozīmē, ka viņiem nākas pārkārtot visus ieradumus, kas
izveidojušies baudot vientulīgu un pilnvērtīgu eksistenci savā kaktā.
Viņi vienlaikus grib uz tualeti. Viņš — cūka tāda! — vienmēr apčurā
poda malu. Tad atkal seko brutālas un ļoti autentiskas seksa ainas —
metaforas būs vēlāk. Abi dejotāji izmanto agresīvus cīņu mākslas
paņēmienus — Akrams grūsta Žiljetu šurpu turpu. Rodas sajūta, ka viņš
grib izšķaidīt viņu pa grīdu. Un tad pēkšņi izrādē notiek lūzuma punkts
— tā kļūst poētiskāka un liriskāka. Sadzīviska komēdija par kaismi,
mīlestību un dzimumu karu pārvēršas par senlaiku mītu ar traģēdijas
garšu.
Izjūtu labirinti
Savos pas de deux abi dejojošie aktieri balansē uz robežas starp maigumu un vardarbību, nopietnību un nenopietnību, vienkāršību un sarežģītību, izspēlējot pretstatus gan savos varoņos, gan pašos sevī. Akramam Khanam ir labi trenēts ķermenis un plastiska deja — uz skatuves viņš saglabā laikmetīgās dejas superzvaigznes augstprātību, patosu un ambīcijas. Žiljeta Binoša izrādē arī dzied, viņa pašaizliedzīgi atdodas šai kustību un mūzikas drāmai, demonstrējot savu fizisko un emocionālo spēku — aktrise vaļsirdīgi tic visam, ko dara uz skatuves. Viņas entuziasms ir atbruņojošs.
Abiem varoņiem ir monologi, kurus sacerējuši paši Žiljeta un Akrams. Sieviete stāsta kaut ko par ķiršiem: kāpēc no visām ogām tieši ķiršu sezona ir visīsākā? Vīrietis velk uz etniskām problēmām, kas Akramam Khanam ir īpaši aktuālas visās izrādēs: man ir brūna āda, viņai ir balta... Šajā projektā Binoša un Khans, "aptaustot" savu emociju pasauli, mēģina atrast performances formu — drāmā, kustībā, mūzikā, dzejā, meditācijā. Tēls, kas paliek atmiņā visilgāk, ir divu sasvīdušo ķermeņu pēdas uz Aniša Kapūra lielās sienas — kā otas triepiens. Nevar aizmirst arī smalkās nianses Žiljetas Binošas porcelāna sejā — vienā no noslēpumainākajām sejām pasaules kinomākslā. Finālam tuvojoties, kamēr Akrams dzied indiešu folkloras melodiju un tad arī stāv uz galvas, Žiljeta ir putns vai arī varde. Viņa lido un rāpo savu izjūtu labirintos.