Festivāls “Positivus”— kvalitatīvi, dzīvespriecīgi, pozitīvi

vienā ārzemju festā man pat ir bijis, tā, ka eju viens pats skatīt grupu.

zviedru galds protams ir, jo kompānijā (kas ir puse no festivālatmosfēras) katram jau sava gaume un tad arī sanāk tas zviedru galds, (drusku šito, vēl nedaudz to - a šito vispār ķeksim) bet, ja tomēr trīci redzēt vienu vai otru nosaukumu, tad draugi var arī palikt pļavā vai iet alu dzert, bet tu paliksi un izbaudīsi savu gaidīto blici, līdz ar ko zviedru galds vairāk ir tad, ja mūzikai piešķir otršķirīgu vērtību.

Ir jau ir zviedru galds, kur mazāk iespējas baudīt mūziku, bet vairāk procesu un atmosfēru. Ja ir viens koncerts, tad tam atdodies pilnībā, nevis ik palaikam pieskrien pie galda, lai kaut ko paķertu, pat ja tā ir melno ikru smalkmaizīte.

no mūzikas apskatnieka sagaidīt 'Ciest nevaru festivālus' festivāla apskatu iesākot, vajag mācēt labi pārciest rakstīšanu par mūziku, jo festivālos mūzika tiešām ir pārpārēm, ka var radīt mulsumu: -ko, ķert, ko grābt un beigās tā arī neko īpašu neuzrakstīt. man, kā daudzpusīgam mūzikas melomānam FESTIVĀLI ir kā medusmaize un nebeidzami baudas konvulsiju izvirdumi - jūtu ejakulācija. Šoreiz gan bija tik divas tādas un labi, ka abās dienās - Laime Pinīga un The Whip. Pārsteigums bija Ebony Bones, bet negribīgi paliekot uz PV patiesi noravām žāvas jau pēc pirmajām 3 dziesmām, žēl tik, ka notināmies, jo Reiganus neredzējām. Sory, bet ir neliels: -daaa! tas tik par to iesākumu, Džeina.

Nu tu gan, Džeina.. "uzpūstais" britu Dohertijs bij viens no 4 labākajiem izpildītājiem positivus(ā). + satelīti, taiger liliijas un kuhenbīt. pārējie, jopīt rozā, kā slaveni antikvariāti -atnāca, ļāva sevi apskatīt un čau rasma.. esmu vīlusies šīgada positivus(ā).. ļoti ļoti ļoti :(... dārgs pasākums, maz emocijas, nekādu iespaidu un vispār.. applausi organizētājiem, jo beidzot jūs esat plusos! bij tā vērts uzaicināt PV! es uz šo koncertu nepaliku, bet dzirdēju diezgan daudz, jo kamēr plūdu pret lielo ļaužu straumi, kas vilkās tieši uz šo bandu, pagāja ļot ilgs laiks. .... bet tās ir tikai manas domas.

Kurš vispār ir izdomājis, ka Tamuļeviča kaut ko saprot no mūzikas. Un rodas arī jautājums, cik daudzos Eiropas mēroga festivālos cienījamā autore vispār ir bijusi, lai spriestu par festivālu kultūru. Sūnu ciema meitene.

Prāta vētras koncerts patiešām bija gaužām vājš. Nebija nācies dzirdēt tik sliktu viņu koncertu jau gadiem. Un tās patiešām ir retas spēlēšanas sekas - zūd skatuves pieredze un spēja iegūt kontaktuar publiku. Divi lielākie un svarīgākie festivāla koncerti bija nekādi - arī Mobijs. Visu izvilka mazās skatuves un vislielāko dzīvību no sevis strāvoja I Love You telts, bet tā tas ir vienmēr lielajos festivākos, kad slavenākās grupas spēlēšanu padara kā darbu, kamēr mazās to dara ar aizrautību un no sirds.

Ir jau arī dzērāji, kas prot arī muzicēt, ne tikai iznesties. :)

Pati tu esi uzpūsta, autore! Pat izpildītāju vārdus nevar uzrakstīt pareizi (The Whip) un stāsta par to cik "uzpūsts" ir Pīts Dohertijs. Tas čalis ir daudz talantīgāks nekā tavs un Ģ. Majora 90. gadu nepiepildītais sapnis Š. O'Konora, kuras vienīgo vērā ņemamo hitu ir sarakstījis Prinss. Ja nav ko teikt par mūziku, izņemot visiem zināmās patiesības, tad labāk paklusēt.

Nu nez gan vai vienmēr ir vajadzīgs kaut kāds šovs, lai būtu baudāms koncerts. Prāta vētrai gan noskatījos vien pāris dziesmas, jo nebija jau nekā jauna. Bet nekāds šovs man neliktu tur ilgāk pakavēties. Un Moby jau nu ar 'izcils' šovs. Spēlēja tik pat pareizi un garlaicīgi kā nesen notikušajā Opener festivālā Polijā 3-reiz pēc katras dziesmas skandinot 'senkjūsenkjūsenkjū', tā arī te turpināja to pašu. Bet nu jā, kopumā mana festivāla pieredze bija tik pat līdzīga kā raksta autores pieredze, tik varbūt es to nebūtu ietērpusi tik saldinātos tekstos. Labi pavadīju laiku, cilvēki nebija agresīvi, drīzāk visur valdīja festivāla nosaukumam atbilstoša atmosfēra. Bet nu gaidu no Ulda Rudaka viņa aprakstu. Ja tāds nebūs, būs jāķeras pašai pie rakstīšanas. Jo prasās ko ne tik saldu un ne par zināmajām grupām.

Taču gan vienā, gan otrā gadījumā cilvēki ir sajūsmā, lec pa gaisu un apņēmīgi dzied līdzi visām Kaupera aizrautīgi izpildītajām dziesmām. Atļaušos piekrist tikai vārdam "apņēmīgi", jo man blakus esošais tīņu meiču bariņš apņēmīgi dziedāja PV izpildīto "Slideno ielu" krievu dziesmu, lai gan bija redzams, ka tām nav skaidrs, par ko dziesma īsti ir. Par aizrautību atļaušos nepiekrist - uzstāšanās bija blāva un neizteiksmīga. Jūtams, ka tas ir no koncertēšanas trūkuma. Tāpat nebija arī nekāda šova. Jā, Reigani šovoja, bet lielā, varenā latvju grupa PV tik vien kā "aizrautīgi" dziedāja. Varbūt esam pret PV kļuvuši pārāk iecietīgi. Nevar nemaz salīdzināt ar Moby, kurš katru savu dziesmu pasniedza kā šovu.

arī pilnīgi piekrītu visam! Žēl neredzēju Instrumentus, pārējais bija tieši tā kā uzrakstīts!

Superīgs, ļoti atbilstošs virsraksts:) piekrītu katram autores vārdam:)