Noteikti jāpiebilst, ka šajā starpžanru jomā “Scorpions” nebūt nav iesācēji — 2000.gadā izdotajā albumā “Moment of Glory”, kura tituldziesma skanēja arī otrdienas koncertā, viņi sadarbojās ar Berlīnes Filharmonisko orķestri. Tiesa gan, saņemot pārmetumus no mūzikas kritiķiem, kuri “skorpionus” vainoja ideju zagšanā — vien gadu iepriekš “Metallica” albuma “S&M” dziesmas ieskaņoja kopā ar Sanfrancisko orķestri.Taču skanēja vareni. Ja pirmo dziesmu laikā radās sajūta, ka šoreiz simbioze neizdosies — balss, ģitāras, orķestris un bungas planēja katra savā dimensijā, tad pamazām melodija vērtās krāšņumā un skaņas saplūstot bangoja, liekot pakļauties vienai no galvenajām maņām — dzirdei. Sveces zem pūra roka veterāni neslēpa — jau koncerta sākumā izskanēja viens no lielākajiem hitiem, viena no rokmūzikas slavenākajām balādēm “You And I”. Un pērļu birums turpinājās — “No One Like You” (kuras laikā videoprojekcijās pavīdēja arī Latvijas karoga aprises), “Still Loving You”, kā arī jaunākas dziesmas. Ja videoprojekcijas nebūt nedemonstrēja jaunākos tehnoloģiju sasniegumus, tad to lieliski kompensēja paši mūziķi — Rūdolfs Šenkers, nepārtraukti mainot vizuālo tēlu un arī ģitāras, pa skatuvi drasēja heavy rock labākajās tradīcijās, Matiass Džabss, it kā parāvies malā, uzmanību sev pievērsa vien brīžos, kad spēlēja solo rifus, jaunākais grupas dalībnieks basists polis Pāvels Mačivoda, šķiet, apzinājās savu pavadošo lomu, sava melnā ģērba dēļ brīžiem pat saplūstot ar orķestri, savukārt bundzinieks Džeimss Kotaks bija aizkrauts tālu aiz orķestrantiem, tā, ka viņa matu ērkuli lielākoties varēja redzēt vien ekrānos. Un, protams, Klauss Maine — nelielā auguma, taču plašās balss īpašnieks gluži kā spridzeklis nēsājās no vienas skatuves malas uz otru, katrā melodijā gluži vai izdziedot savu sirdi un dvēseli.Kā virtuozitātes lielisks paraugdemonstrējums skanēja vairāku dziesmu savdabīgs popūrijs, kurā valdīja orķestris lietuvieša Modestas Pitrėnas vadībā, ļaujot elektriskajām ģitārām vien iezīmēt striktas vadlīnijas, un balsij savijot tēmas vienā veselumā. Koncerta kulminācija — protams, visu laiku slavenākā “Scorpions” dziesma “Wind of Change”, kas, trīsuļojot vijoļu lociņiem un čalojot flautām, sen zināmo dziesmu atklāja jaunā kvalitātē. Simtiem reižu dzirdētā dziesma joprojām lika skudriņām skriet pa kauliem, turklāt fonā demonstrētie fragmenti no oriģinālā videoklipa netieši atgādināja — tas viss bija nesen, un pārmaiņu vēji joprojām var skart jebkuru.Mākslinieku uzstāšanās beidzās uz vētras nots vārda tiešajā nozīmē — otro reizi tika atskaņots “Rock Like A Hurricane”, ar ko arī iesākās koncerts, un vietās varēja nosēdēt vien retais — apsardzei atlika vien rokas noplātīt par sajūsminātajiem cilvēkiem. Var jau, protams, nīgri spriedelēt — nav jēgas iet uz koncertu, Rīgā viņi jau ceturto vai piekto reizi. Taču var arī vienkārši aiziet un noklausīties profesionālu, kvalitatīvu sniegumu.
FOTO: "Scorpions" koncerts Rīgā 4.novembrī
Reizēm samērā neauglīgās diskusijās tiek lauzti šķēpi — vai rokmūzika ir savienojama ar simfonisko orķestri, vienai pusei apelējot pie tā, ka divas labas lietas viena otru nemaitā, otrai retoriski jautājot — kam gan tas vajadzīgs. Vismaz pēc grupas “Scorpions” koncerta Arēnā Rīga 4.novembrī nākas piekrist pirmajiem — jau pazīstamām melodijām Kauņas pilsētas simfoniskā orķestra aranžējumi piešķīra jaunu skanējumu un jauneklīgu spēku, lai arī koncerta laikā paši mūziķi nepakautrējās norādīt uz neizbēgamu jaunās paaudzes ķeršanos pie stūres (dziesmā “New Generation”).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.