Latvija man

par Ziedoni jāsaka, kā viņš teica par Vācieti. vajag ar piederības sajūtu. Ziedonis joprojām ir un būs. un mēs - piederīgi.

re, kāda notikšana - es tieši šopēcpusdien lasu Im.Ziedoņa "Viegli" - tāpat vien - paņēmās no grāmatplaukta, tad palasu, padomāju, patējoju, tad atkal paskatos, vai jau KD var lasīt un satieku rakstu par Im.Ziedoni. Un atceros, ka, janvārī Rīgā ietiekot, es Viņu redzēju uz Elizabetes ielas! Viņs vienmēr ir Imants Ziedonis! Atceros pirms 30 gadiem (man toreiz bija ap 20), atceros ... katru reizi, kad Viņš satikts, atceros... Cieņa ir. Un tie, kas tagad var palīdzēt viņam tagad Viņu pierakstīt, es saku paldies, jo uzskatu, ka tiek darīts cieņas apliecinājums. Apzinos, ka katram ir savas domas un katram savi vārdi, ko runāt, taču kālab atkal būtu jāmelnē un darītāju jāsauc par parazītiem... Es gaidu šo grāmatu. Un es vēl svinu Ziedoņa 75 - lasot. Neesot Latvijā, tomēr - tieši tur vienmēr esot - lasot, domājot, atceroties.

Man neliekas ētiski, ka Ziedoņa pašreizējā veselības stāvoklī daži vēl cenšas kā parazīti baroties no viņa kādreizējā talanta slavas, cepot pseidogrāmatas ar piekabinātu arī viņa vārdu... :( Ziedonis ir pelnījis daudz lielāku cieņu. Viņš ir pelnījis, lai viņu atcerētos tādu, kāds viņš bija, kad viņš vēl bija ZIEDONIS.

Cik skaisti! Bus ar so gramatu paduse jabrauc un sava Latvija jaatklaj! Ta - mazliet palasot no Ziedona un tad tomer savu iedomajot.