Tie ir mani Paradīzes meklējumi. Izstādes būtība bija zemes dzīvē uztvert mirkļus, kad pieskaries pārpasaulīgam vieglumam, par savu izstādi Dārzs stāsta fotogrāfe Anda Bankovska. Izstāde apkopo fotogrāfijas laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam. Izstāde apskatāma no 18.septembra līdz 12.oktobrim Rīgas mākslas telpas INTRO.
Loki, Peļķe Latgales ciemā, Vakars Ungurmuižā, Princese ar lauztu roku, Suns Jāņu naktī, Skats no Stīpnieku kapiem, Ceļamkrāns un auto, Kailās meitenes, Pašportrets — daži no nosaukumiem. Visus izstādes darbus vieno grūti aprakstāma rāma harmonija — gan klasiski idilliskos, gan arī tādus, kuri citam būtu viela sociāli griezīgam patosam, piemēram, Matīss — skumjš apjucis puisis ar alus pudeli aptupies pie dažām dobēm.
Pie ieejas zālē kā moto uz sienas rakstīts Horhes Luisa Borhesa dzejolis Izraidītais Ādams. Andu dzejolis tik dziļi skāris, ka nelicies par grūtu lūgt dzejniekam Edvīnam Raupam iztulkot to no oriģinālvalodas un nokārtot autortiesības. Dzejolis izstādei piešķir kamertoni: "Un tomēr, tomēr/Ja kaut vienu dienu esi mīlējis, ja esi laimīgs bijis/esi šo dzīvo dārzu skāris/tev daudz ir dots". Fotogrāfe pati joprojām ir izbrīnīta, cik daudz slāņu nemitīgi atklāj šis nosaukums Dārzs — kā metafora cilvēka iekšējai pasaulei, attiecībām ar Dievu, ar citiem cilvēkiem, sākot ar sadzīviskiem redzējumiem, beidzot ar mitoloģiskām un bibliskām atziņām. Izstādes iekšējo dramaturģiju veido vairākas lielformāta fotogrāfijas pamīšus ar nelieliem darbiem. "Tā ideja nav īsti racionāla, kāpēc vienu vai otru attēlu gribējās izcelt," skaidro A.Bankovska. Tomēr par to, ka vadošais attēls būs Anna un koki — pirmais, kas pa visu pretējo sienu paveras skatam, ienākot zālē, — viņai neesot bijušas nekādas šaubas. Viņas meita Anna, kas fotografēta jau no mazotnes (Es domāju par sevi, 2005), sākot apzināties, ka ir modelis. Vienlaikus A.Bankovska uzsver, ka ļoti uzmanās, lai inscenēšana nebūtu nomanāma: "Es izmantoju dabīgos materiālus." Reālo vietu ziņā vairums darbu tapuši Latvijā, tikai daži Vācijā, galvenokārt vienās un tajās pašās vietās, kur Andai "bildējies vislabāk".
Izstādes kuratore Līga Lindenbauma, kura uzmundrināja fotogrāfi piedalīties Rīgas mākslas telpas rīkotajā konkursā, izstādi piesaka ar vārdiem: "Andas Dārzs nestāsta par dramatiskiem notikumiem vai sociālām, aktuālām problēmām, bet ataino dažādas ierastas situācijas, kas saistās ar šo tēmu. Tomēr Dārzs nav konkrētas vietas un tajā norisošo notikumu atspoguļojums, bet gan plaša un daudzšķautņaina cilvēka dzīves labirinta metafora un eksistences noslēpuma mistika."
Izstādi papildina katalogs, kurā iekļautas visas sērijas Dārzs fotogrāfijas, kā arī atsevišķi uzņēmumi no citām sērijām un projekta tapšanas laikā tapušie Andas pieraksti un pārdomas. Katalogā savus komentārus par Dārzu līdztekus kuratorei Līgai Lindenbaumai izteikuši arī fotogrāfs Andrejs Grants, mākslas zinātniece un Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese un mākslas kritiķe Anda Kļaviņa.
Anda Bankovska uzsver, ka arī tehniskā risinājumā viņa ļoti piedomājusi, lai būtu pa īstam: "Klasisks melnbalts process, uz īstas filmas, ar želatīnu un sudrabu kopēts uz īsta papīra." Jāpiebilst, ka izstādē Medijs ir vēstījums? Latvijas laikmetīgā fotogrāfija A.Bankovska piedalās ar darbiem pilnīgi citā tehnikā. Polaroīdu sērijā viņu valdzinājusi iespēja paskatīties uz lietām, kādas tās ir — "negrozāmas. Vienā eksemplārā".