(Ironiski, ka vissliktāk par to ir jājūtas Krievijai, kura bija pastāvīgi prasījusi "multipolāru" pasauli, bet, to dabūjusi, izrādījās esam marģinalizēta ar savām nenopietnajām pretenzijām uz jaunu pasaules finanšu centru un rubli kā starptautisku norēķinu valūtu.) Amerika paliek svarīgākais spēlētājs arī jaunajā lemšanas formātā, kā liecina gan pārējo dalībnieku nogaidīšana uz Baraka Obamas stāšanos prezidenta amatā janvārī (tāpēc galvenās diskusijas tika atliktas līdz otrajai sanākšanai, kas paredzēta aprīļa beigās), gan prezidenta Džordža Buša sanāksmē apstiprinātā uzticība brīvajam tirgum. Tāpēc vilšanos nācās piedzīvot arī ekonomikas globālās kontrolēšanas gribētājiem. Dalībnieki, tieši otrādi, vienojās paātrināt tā dēvētās Dohas sarunas par starptautiskās tirdzniecības politikas liberalizēšanu, kā arī vienojās nepalielināt tirdzniecības barjeras, taču stiprināt finanšu sistēmas uzraudzību. Globāla ekonomikas recesija diemžēl tikai sākas, un nebija pamata sagaidīt ātrus risinājumus, ja sanāksmes dalībnieki pašlaik nav pat vienoti par tās iemesliem. Sanāksmes veiksme ir jau tas vien, ka tā atturējās situāciju vēl vairāk saasināt ar pārsteidzīgiem lēmumiem. Šī krīze skar visus un prasa risinājumus, par kuriem jāvienojas maksimāli daudziem tās skartajiem. Vismaz tik daudz vienprātības pats par sevi ir ieguvums.
Aivars Ozoliņš: G8 vietā G20
Divdesmit valstu vadītāju tikšanās svētdien Vašingtonā sagādāja vilšanos tiem, kuri saistīja ar to pārāk lielas cerības, taču bija svarīgs pagrieziena punkts no pasaules, kuras likteņus mēģināja lemt G8 — septiņas ekonomiski attīstītākās demokrātiskās valstis un arī Krievija, kas nav ne demokrātija, ne astotā lielākā ekonomika, — uz daudz sarežģītāku sadarbības pasauli, kurā lemšanā piedalās arī jaunie "milži" — Ķīna, Indija, Brazīlija.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.