Laika ziņas
Šodien
Slapjš sniegs
Rīgā 0 °C
Slapjš sniegs
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

FOTO: Digitālās TV lietā atsaka noraidījumu tiesnesim

Atsākot skatīt t.s. digitālās televīzijas krimināllietu, kurā apsūdzētas divdesmit personas, ceturtdien prokurors Edvīns Piliksers izteica noraidījumu Rīgas apgabaltiesas (RAT) Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesim Jurim Stukānam, kurš savulaik pildīja RAT priekšsēdētāja pienākumus. Tiesa viņa noraidījumu nepieņēma

Noraidījuma pamatā ir J. Stukāna Dienai maijā paustais, ka tā ir prokurora vaina, ka iepriekš nozīmētā tiesnese atstatīta no lietas izskatīšanas. Toreiz tiesa pieņēma apsūdzēto advokātu pieteikto noraidījumu Žanetei Vēverei, jo viņa iepriekš kriminālprocesa ietvaros skatījusi sūdzību par lietā veiktu kratīšanu. “Viennozīmīgi, tā ir prokurora vaina, jo viņam vajadzēja to pavadrakstā norādīt, apgabaltiesas vadība pati to nevar konstatēt,” toreiz Dienai sacīja J. Stukāns.


Stukāns vairs nedrīkstējis izteikties

E. Piliksers norāda, ka J. Stukāns šo viedokli pauda, kad vairs nebija RAT priekšsēdētāja pienākuma izpildītājs un tāpēc nonācis interešu konfliktā. "Būdams RAT tiesnesis, vēl nebūdams nekādā sakarā ar šo krimināllietu un nerīkodamies tajā, jau izteica savu personisko viedokli par prokurora kaut kādu vainu šajā kriminālprocesā. Tas, pirmkārt, absolūti nebija balstīts uz normatīvajiem aktiem un pilnīgi neatbilda Stukāna kompetencei, jo viņam nav ne pienākumu ne tiesību spriest par prokurora vainu," ir pārliecināts prokurors. Viņš atkārtoti pauda uzskatu, ka apstāklis, kura dēļ J. Stukāns nodēvēja vainīgu prokuroru saskaņā ar likumu bija viņa paša kā RAT priekšsēdētāja p.i. atbildība. "Ieinteresētība parādās tajā apstāklī, ka šī ļoti neveiksmīgā krimināllietas iedalīšana tiesnesei Vēverei ir RAT atbildība un ir nepamatoti par to vainot prokuroru. Tā kā viņš pieteicās konkursā uz vakanto RAT priekšsēdētāja vietu, kad viņš no p.i. bija atbrīvots, tas viss kopā rada lielas šaubas, kā gan šis tiesnesis varēs izskatīt šo lietu," teica E. Piliksers.

Vairāki apsūdzēto advokāti izteicās, ka minētais noraidījums ir E. Piliksera aizstāvības runa, un viņš nespējot pārdzīvot, ka noraidīta iepriekšējā lietā nozīmētā tiesnese. Advokāti ir pārliecināti, ka noraidījumam nav pamata, jo tajā izteiktās interešu konflikta situācijas Kriminālprocesa likumā nav norādīti.

Daļēji apmierina aizstāvības lūgumus

Tiesas sēdē pēcāk aizstāvības puse izteica tiesai vairākus lūgumus. Jānis Loze lūdza atcelt ierobežojumu izbraukt no valsts, bet Harija Krongorna advokāts izteica lūgumu aizstāvībai un apsūdzētajiem iepazīties ar arhīva lietas materiāliem, kā arī lietai pievienot starptautiskās tiesiskās palīdzības lūguma ietvaros Gērnsija ģenerālprokuratūras Maikla Neigla veiktās nopratināto liecības, kuras no šīs krimināllietas ir izdalītas un pievienotas citam kriminālprocesam, ko prokuratūra turpina izmeklēt.

Lūgumu atcelt drošības līdzekli tiesa skatīs nākamajā tiesas sēdē 2. septembrī, jo šis lēmums jāpieņem rakstiski. Savukārt lūgumu iepazīties ar arhīva materiāliem tiesa apmierināja daļēji. Attiecībā pret Gērnsijā nopratināto liecībām tiesa norādīja, ka citas lietas materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un tāpēc nevar tos pievienot lietai. Bet tā kā nevienai no pusēm nebija iebildumu lietā par liecinieku uzaicināt M. Neiglu, tad tiesa šo lūgumu pieņema.

Tāpat aizstāvība lūdza lietas materiāliem pievienot toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu par digitālās televīzijas ieviešanas Latvijā procesa norisi, kas bija par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai. Taču tiesa konstatēja, ka iesniegums klasificēts kā valsts noslēpums. Prokurors E. Piliksers solīja veikt visas nepieciešamās darbības, lai šis iesniegums tiktu deklasificēts un to varētu pievienot lietas materiāliem.


Šlesers: Ministrija nevar būt cietušais

Jau ziņots, ka prokurors šajā lietā ir pieprasījis piedzīt 2,3 miljonus latu no 14 lietā apsūdzētajām personām, kurām apsūdzības uzrādītas arī par krāpšanu. Kopumā krimināllietā apsūdzētas 20 personas. Digitālās TV lieta saistīta ar vismaz 50,3 miljonu USD vērtu ciparu televīzijas ieviešanas projektu, kuru virkne personu bija plānojušas veikt, izmantojot pastkastītes firmu Kempmayer, valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un tās meitasfirmu Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC). Cietušā nebija, jo dienu pēc lietas nodošanas tiesai, pērn 2.oktobrī, par cietušo atzītā DLRTC tika likvidēta. DLRTC īpašniece - Aināra Šlesera (LPP/LC) vadītās Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošā LVRTC - atteicās pārstāvēt cietušo.

Par DLRTC likvidāciju ierosināts atsevišķs kriminālprocess. Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas, Ģenerālprokuratūra pieņēmusi lēmumus saukt pie kriminālatbildības LVRTC valdes locekļus Jāni Boktu, Dzintaru Zariņu, Andri Korlašu un bijušo LVRTC valdes locekli Uldi Lavrinoviču.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs apsūdzību rosinājis pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas. Pirms tam apsūdzība pēc Krimināllikuma 196.p.1.d. par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu celta DLRTC likvidatoram Andrim Rukmanim, bet bijušajam LVRTC valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Mārim Rutkam, arī Rutkim – pēc KL 318.p.2.d. par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā radījusi smagas sekas.

Prokurors bija informējis A.Šleseru, ka gan SM, gan LVRTC ir tiesības tikt atzītām par cietušajām kriminālprocesā. Savukārt trešdien intervijā Latvijas Radio satiksmes ministrs izteicās, ka SM nevarot būt cietusī šajā lietā - tas secināts pēc konsultācijām ar diviem advokātu birojiem - Sorainen un G. Antoma birojs. Turklāt tā esot prokuratūras vaina, ka iespējamais cietušais - DLRTC - likvidēts, jo laikā, kad veikts likvidācijas process, prokuratūra nav vērsusies ministrijā ar lūgumu to neveikt, bet "SM nevar uzņemties atbildību par prokuratūras kļūdām". Jau vēstīts, ka advokātu konsultācijas valstīj izmaksājušas kopumā aptuveni 11 000 latu.


(papildināta ar 5.-7. rindkopu)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

NORAIDĪJUMA PAMATS


Raksts, kurā J. Stukāns izsakās par tiesneses noraidījumu

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas