Šādu metožu izmantošanas ietekme uz Latvijas ekonomiku būs visnotaļ graujoša — samazināsies jau tā zemā pirktspēja, kā arī palielināsies sociālo izdevumu slogs, izmaksājot atlaistajiem darbiniekiem pabalstus. Pastāv ļoti liela iespējamība, ka valsts iestādes darbiniekam ar neto algu Ls 300 mēnesī, algas samazinājums par 15% noslēgsies ar mājsaimniecības maksātnespēju, nemaz nerunājot par atlaistajiem darbiniekiem valsts budžeta izdevumu samazināšanas nolūkā. Vai tas ir veids, kā nodrošināt Latvijas valsts ekonomisko stabilitāti? Noteikti nē. Tāpēc valdībai jānodrošina taisnīgs darba samaksas samazinājums valsts pārvaldē strādājošajiem: 1) algu saglabāšana pašreizējā līmenī darbiniekiem, kas saņem līdz 3 minimālajām algām; 2) atalgojums valsts pārvaldē ne lielāks par 10 minimālajām algām; 3) darba vietu saglabāšana; 4) atlikušā algu fonda samazinājums pēc progresīvās metodes (mazāks samazinājums tiem, kas saņem mazākas algas un būtisks samazinājums tiem, kas saņem lielas algas), panākot vidēji iestādē iepriekš nosprausto 15% nominālās darba samaksas samazinājumu valsts iestādēs. Precīzi definēts un taisnīgs darba samaksas samazinājums saglabātu valsts ekonomikai visnotaļ būtisko valsts pārvaldē strādājošo pirktspēju un maksātspēju, kā arī samazinātu slogu uz sociālajām izmaksām.
Valsts pārvaldē strādājošo liktenis ir iestādes vadītāja rokās
Valdība ir apņēmusies samazināt darba samaksas izdevumus par 15% no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes institūcijās un publisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās. Taču nekur nav minēts, ar kādiem līdzekļiem tas tiks panākts. Vai tiešām mēs sagaidīsim demokrātijas paraugstundu, kad vadītāji sāks ar algu samazinājumu augstākā līmeņa vadībai? Domājams, ka ne, visticamāk, tas tiks panākts, izmantojot divas vadībai visnekaitīgākās metodes: 1) drastisks strādājošo skaita samazinājums; 2) algas samazinājums zemākā līmeņa darbiniekiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.