Arī Valsts kontrole (VK) neatbalsta valdībā akceptēto vienotās atalgojuma sistēmu, jo apšauba Finanšu ministrijas algu noteikšanas koeficentu pamatotību un valsts pārvaldes amatu analīzi. Lai precīzi noteiktu katra amata vērtību, ir jāņem vērā kritēriji, piemēram, lēmumu atbildība un ietekme, amata neatkarība, mērogs, kādā jāspēj orientēties. Taču tas neesot izdarīts, atsaucoties uz VK vēstuli premjeram un Finanšu ministrijai, vēsta Latvijas Avīze. VK arī iebilst, ka tā iekļauta sistēmā un algas VK darbiniekiem noteiks Ministru kabinets. VK ir neatkarīga institūcija un nav pieļaujams, ka VK revīzijai pakļautā iestāde – MK - lemj par VK amatpersonu algām.
Finanšu ministrijas Valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa informēja, ka daļēji VK iebildumi ir ņemti vērā. Piemēram, likumā iestrādāts, ka prēmijas drīkst izmaksāt tikai divas reizes gadā, iepriekš tas nebija regulēts vispār. I. Ošiņa gan norāda, ka par prēmiju izmaksu varētu runāt ne ātrāk kā pēc diviem gadiem, kad valstī uzlabosies ekonomiskā situācija - šobrīd valstij naudas nav, lai prēmijas izmaksātu kaut reizi gadā.
Iepriekš ministri vienojās, ka mēraukla atalgojuma sistēmā būs Valsts prezidenta atalgojums. Valdība likumprojektu atkārtoti skatīs otrdien valdības sēdē. Tad arī varētu būt skaidrība, cik reāli varētu būt ietaupījums no jaunās atalgojuma sistēmas. Diena.lv aptaujātie valsts sekretāri ir apmierināti, ka tiek ieviesta jauna atalgojuma sistēma, kaut lielākajai daļai atalgojums samazinās un varētu būt 1900 lati pirms nodokļu nomaksas.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds:
Atalgojuma
samazināšanu neviens, protams, neuztver ar prieku, taču izprotu
situāciju, kādā pašlaik ir valsts un tās budžets. Lai samazinātu valsts
budžeta izdevumus, jāveic vairāki pasākumi, tai skaitā valsts pārvaldes
izdevumu samazināšana. Atlūgumu tāpēc neplānoju rakstīt. Stājoties
spēkā jaunajam likumam par vienotu atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē
strādājošajiem, mana atlīdzība par darbu varētu samazināties par
aptuveni 15%.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma:
Ir
dīvaini, ka valsts sekretāra alga ir lielāka nekā ministra alga, tāpēc
ir labi, ka visas algas sakārtos vienā sistēmā. Loģiski, ja premjeram
ir augstākais atalgojums, tad nāk ministru un pēc tam sekretāru algas.
Ministriem jau arī līdz šim pienācās lielāks atalgojums, bet Ministru
kabinets atteicās no regulāras algu paaugstināšanas. Līdz ar to valsts
sekretāru alga bija lielāka nekā ministriem, un šai situācijā neviens
no sekretāriem nejutās pārāk ērti. Šobrīd mana alga ir 2260 lati. Gada
sākumā tā bija 2886 lati, tāpēc sanāk, ka no gada sākuma tā samazināta
par 34 procentiem. Ņemot vērā jauno sistēmu, alga ar pirmo janvāri
varētu būt gandrīz uz pusi mazāka nekā pērn gada sākumā. Protams, tā ir
nauda, ar ko iepriekš esmu rēķinājusies, tomēr par atlūgumu
samazinājuma dēļ šobrīd neesmu domājusi. Neizslēdzu gan, ka šāda algu
samazināšana var likt valsts pārvaldei zaudēt labus kadrus, jo, ja
samazinājums ir valsts sekretāriem, tas attiecīgi skars arī sekretāru
vietniekus, departamenta direktorus un arī vecākos referentus.
Zemkopības
ministrijas valsts sekretāres Daces Lucauas viedokli pauž ZM preses un
sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece:
Zemkopības
ministrijas valsts sekretāre uzskata, ka bija jāizveido saprātīgāka
atalgojuma sistēma par esošo. Viņasprāt, izveidotā sistēma ir pamatota
un loģiska, jo tajā ievērota hierarhija. Valsts augstākajām un
atbildīgākajām amatpersonām ir jāsaņem lielāks atalgojums, un nevar būt
tā, ka amatpersona ar zemāku ieņemamo amatu saņem lielāku atalgojumu.
Valsts sekretāre neiebilst pret kārtējo algas samazinājumu. Valsts
sekretāres alga janvārī bija 2852 lati, no augusta viņas atalgojums
samazināts uz 2282 latiem. Savukārt pēc jaunās atalgojuma sistēmas
viņas alga būs 1900 lati. Procentuāli no gada sākuma alga viņai tika
samazināta vidēji par 34%, no augusta samazinājums ir nedaudz zem 20%.
Algas samazinājuma dēļ D.Lucaua nedomā sniegt atlūgumu. Tas nenozīmē,
ka tad, ja alga ir samazināta, uzreiz būtu jāsniedz atlūgums un jāpamet
iesāktie darbi.
Mareks Gruškevics, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs:
Mana
alga ir 1400 lati, tāpēc samazinājums mani neskars. Šobrīd algu sistēma
jāskata kontekstā ar visām no valsts budžeta finansētām institūcijām un
darbinieku atlīdzībām. Un, ja no valsts budžeta tiek finansētas gan
institūcijas, gan darbinieki, to skaitā skolotāji, medicīnas
darbinieki, arhivāri, bibliotekāri un ļoti daudz citu amatu, tad
samazinājums ir pamatots. Manuprāt, būtu jāvērtē darba rezultāts, darba
ražīgums, nevis tikai ieņemamais amats, jo šobrīd sistēma vērtē
vienkārši amatu, bet nevērtē paveikto darbu rezultātu un ražīgumu. Līdz
ar to īsti taisnīga apmaksas sistēma tā nav. Bet tas, ka zināmā mērā
augstāk atalgotiem amatiem ar zemāk atalgotiem amatiem jābūt solidāriem
kopējā kontekstā, tam gan es varētu piekrist.