Žurnālisti: ja ministram nav ko teikt, nebūs ko teikt arī krieviski un angliski

Dmitrijs Petrenko, politika.lv galvenais redaktors

Kāpēc radio un televīzijas žurnālisti vēlas ar amatpersonām runāt latviski? Ne jau tāpēc, ka žurnālisti nerunā latviski, jautājums ir, ka žurnālisti grib parādīt, ka varas cilvēki runā tik lielas sabiedrības daļas valodā, jo šeit ir daudz cilvēku, kuriem dzimtā valoda ir krievu. Tas ir jautājums par labo gribu, vai amatpersonas vēlas runāt ar šo sabiedrības grupu, vai nē, bet piespiest, protams, nevienu nevar. Loģika, ja man nesanāk, tad nedarīšu, ir dīvaina. Nu, piemēram, ja nesanāk runāt angliski, tad labāk nedarīšu, nevis iešu un iemācīšos.

Vladislavs Andrejevs, žurnālists, TV5

Jaungada cirks. Kad politiķiem nav ko piedāvāt saviem vēlētājiem, izņemot konfrontāciju, viņi mēģina spēlēt uz patriotiskām jūtam. To nesen izdarīja TB/LNNK, uztaisot šausmu filmiņu par krieviem. Tagad Segliņš atsakās runāt krieviski. Nu, negrib cilvēks runāt krieviski, lai nerunā! Mēs ar prieku pārtulkosim, jo labi runājam latviski un neplānojam no tā atteikties. Kaut esam vienīgais Latvijā krievu televīzijas ētera kanāls un 99% no visiem ziņu raidījumu varoņiem brīnišķīgi runā krieviski. Tikai – kāds šeit sakars ar Bloomberg'u? Segliņš ļoti labi runā krieviski un salīdzināt iekšlietu ministra krievu valodu ar finanšu ministra angļu – nebūtu pareizi. Vienīgais mērķis – atriebties krievu medijiem par visu, kas pēdējā laikā skan (un, ticiet, vel skanēs) par vēsturisko Slaktera interviju un viņa darbību valdībā. Kad Segliņam nav ko teikt – viņam nav ko teikt ne krieviski, ne latviski. Kādreiz ministrs nolēma nerunāt ar policistiem piketos... Labs kompetences paraugdemonstrējums. Klusumam nav nacionalitātes…   
Slakteris apkaunojās pa visu pasauli – jo nemāk runāt angliski, bet runā. Segliņš otrādi – prot runāt krieviski, bet nerunā. Rezultāts abos gadījumos diemžēl ir vienāds. Smieklīgi. Un tikai. Oranžie nezina kā glābt savu partiju un mēģina pievērst sev uzmanību, izmantojot lētus nacional-radikāļu paņēmienus.

Rita Ruduša, žurnāliste, laikraksts Diena

Valodas izvēlei teorētiski nav nozīmes – svarīgi ir, lai teiktais liecinātu par inteliģenci, kompetenci un pieklājību. Ir valstsvīri, kuri konsekventi sniedz intervijas vai saka publiskas uzrunas tikai dzimtajā valodā. Piemēram, bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels gandrīz vienmēr runāja čehu valodā, lai gan labi pārvaldīja arī vairākas citas. Viņa teiktais vienmēr bija pārdomāts, jēgpilns un eleganti formulēts. Latvijas politiskās elites gadījumā gan uzvedības, gan valodas pamata iezīme ir mačisms. Vai “cūciska tauta” izklausās labāk, nekā “a nation of swines”? Jebkurā gadījumā klausītājs dzirdētajā nesaklausīs inteliģenci, kompetenci un pieklājību.