Gājējiem prioritāte
"Mūsu uzdevums nebija vērtēt, cik piemērots ir šis 20 hektāru plašais rajons bibliotēkai un koncertzālei, bet gan rast risinājumus, kā izmantot teritoriju starp šiem plānotajiem objektiem, kā arī piedāvāt atbilstošus transporta risinājumus," prezentējot detaļplānojuma projektu, norādīja viens no tā izstrādātājiem arhitekts un pilsētplānotājs Edgars Bērziņš. Balstoties uz spēkā esošo pilsētas attīstības plānu, speciālisti izstrādāja divus scenārijus - līdz 2012. un 2018.gadam.
Saskaņā ar pēdējo pēc desmit gadiem pār Akmens tiltu ar privāto transportu vairs nedrīkstēs braukt - pa to pārvietosies tikai sabiedriskais transports un gājēji. Paredzēts, ka tad uz Mūkusalas ielu trolejbusi un autobusi pa nobrauktuvi netiks, tiem būs jāmēro ceļš līdz Valguma ielai un jāgriežas pa kreisi. Pašreizējā pļava pie nobrauktuves pārvērtīsies par pazemes autostāvvietu aptuveni 400 mašīnām un būs pārsegta ar platformu, kas kalpos par plašu laukumu (tas būs pusotru reizi lielāks par Doma laukumu). Tajā, pēc E.Bērziņa teiktā, varētu izveidot muzikālas strūklakas, ūdensskulptūras, dažādas atrakcijas, pārvietojamu estrādi u.c.
Līdz aizliegumam pa Akmens tiltu pārvietoties privātajam transportam un laukuma iekārtošanai zem Akmens tilta iecerēts izveidot iekārtu gājēju tiltu.
Jāvirzās tālāk
Lielākā daļa kolēģijas locekļu atzinīgi izteicās par ieceri veidot plašu laukumu starp "abiem brāļiem". Pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis vien ieteica infrastruktūras un kultūras objektu projektus sasaistīt, lai viss notiktu vienlaikus. Cits kolēģijas loceklis, žurnālists Jānis Domburs, atgādinot, ka Rīgas tuvāko gadu infrastruktūras projektiem nepieciešami vairāki miljardi latu, aicināja piezemēt ieceres, kas pašreizējā redakcijā, viņaprāt, ir nepaceļama. "Varbūt ir iespējams nebūvēt Forumu (laukuma nosaukums - red.) un zem tā autostāvvietas, kas tikai piesaistīs papildu privāto transportu, bet gan attīstīt Daugavmalu," sacīja J.Domburs. Tam gan nepiekrita arhitekts Andris Kronbergs, jo "tikai kaut kas vērienīgs spēs pārliecināt cilvēkus, ka tas ir vajadzīgs". Lai saprastu, kas ir tas vajadzīgais un ar ko laukumu piepildīt, Rīgas arhitekts Jānis Dripe Jaunajiem trīs brāļiem ieteica padomāt par atsevišķa konkursa rīkošanu.
Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš, kurš kopumā ir pret koncertzāles būvniecību uz AB dambja, detaļplānojumu atzina par pietiekami profesionāli izstrādātu, lai gan tas esot tapis, pamatojoties uz "absurdiem lēmumiem". Viņš arī prognozēja, ka pēc desmit gadiem Akmens tilts nebūs atdots gājējiem. Viņaprāt, tas vispār nav jādara, jo nav taču racionāli uzturēt četru joslu tiltu gājējiem, kuriem īsti nav uz kurieni iet. Pārējie kolēģijas locekļi viņam gan nepiekrita.