Turklāt TP neapmierina arī _tēvzemiešu _rosīšanās satiksmes jomā, kur "ne ar vienu nekonsultējoties" tiek virzīti simtu miljonu latu vērti projekti. Atbalstīt koalīcijas paplašināšanu varētu arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), taču vēl nav skaidrs vai izmaiņas nebūs lielākas, neizslēdzot kādas partijas izkrišanu un arī mēra nomaiņu. Lielāka skaidrība varētu būt jaunnedēļ. J.Birks, uzskata, ka jautājums par koalīcijas paplašināšanu ir jāskata koalīcijas padomē, taču "neviens nav izteicis šādu vēlmi". Mērs pats iniciēt šīs sarunas negrasās, lai gan iepriekš izteicies, ka neizslēdz _JL _ienākšanu koalīcijā. "Tā ir tikai iespējamība," sevis sacīto komentē J.Birks, noraidot baumas, ka viņa vadītā frakcija vestu sarunas ar _JL_. "Domē visi būtiski lēmumi ir pieņemti pēdējā laikā, nav pamata teikt, ka mēs nevarētu strādāt," uzsver mērs. Pretēji domā TP frakcijas vadītājs un attīstības komitejas priekšsēdētājs E.Krastiņš, mēra nerīkošanos saucot par "atrunāšanos". Kā koalīcijas nestabilitātes piemērus E.Krastiņš min nespēju nodrošināt kvorumu vairākās prezidija sēdēs. Pēdējā reizē ceturtdien prezidija sēdē nācās no dienas kārtības izslēgt divus jautājumus par būvniecības ieceru virzīšanu uz domes sēdi, jo opozīcijā esošās PCTVL frakcijas deputāti Natālija Jolklina un Deniss Gorba atteicās par tiem balsot. "Būvniecības ieceru neskatīšana nozīmē, ka dome sāk pārkāpt likumu. Viņi [būvētāji] var sākt sūdzēties," norāda E.Krastiņš. Bez tam TP pārmet _TB_/LNNK steidzīgu satiksmes infrastruktūras objektu virzīšanu. E.Krastiņš norāda, ka SIA _Rīgas satiksme_ paņēmusi ap 100 miljonu latu lielu aizdevumu viena 6.maršruta tramvaja sliežu modernizācijai un zemās grīdas tramvaju iegādei, bet tā vietā vajadzētu domāt par jaunas tramvaja līnijas izveidi noslogotajā Pārdaugavā. Iebildumi E.Krastiņam ir arī pret 90 miljonu iztērēšanu, ņemot kredītu, Sarkandaugavas dzelzceļa pārvada būvniecībā. "Es nesaku, ka pārvads nav vajadzīgs, bet atkal izrauts tikai viens elements," saka deputāts norādot, ka satiksme pār to tik un tā "atdursies nerekonstruētajās ielās." _Diena _jau rakstīja, ka J.Birkam tuvu stāvošiem cilvēkiem šķiet, ka TP patiesībā rūp ne tik daudz sekmīgs domes darbs, kas TP atbildībā nodotajā attīstības jomā nemaz neesot tik veiksmīgs, bet gan vēlme palielināt savu ietekmi un, iespējams, "tikt vaļā no atbildības par attīstības jautājumiem". Jau iepriekš vicemērs Andris Ārgalis ir pieļāvis, ka, padaloties ar _JL _amatos, TP varētu jaunajiem partneriem atvēlēt attīstības komiteju, savukārt, ja A.Ārgalis kļūtu par Rīgas mēru, TP pārstāvis vairs neieņemtu to vicemēra posteni, kura kompetencē ir pilsētas attīstība.Uz jautājumu vai TP vēlas strādāt cita mēra vadībā, E.Krastiņš atbild izvairīgi: "Grūti pateikt. Mums ir jāsaprot mēra nostāja". Neoficiāla informācija, ko gan pati TP noliedz, liecina, ka veikt pārmaiņas jau uzticēts vicemēram Jānim Dinevičam (LSDSP), kuram arī esot solīts atbalsts kā Rīgas mēra kandidātam. "Tad, kad publiskā telpā būšu šādu atbalstu dzirdējis, tad arī komentēšu," nevēlēdamies izteikties par neoficiālu informāciju, saka J.Dinevičš. Viņš gan neslēpj, ka ar pašreizējo koalīcijas darbu viņam "zināma neapmierinātība ir parādījusies" un vairs neiestājas pret izmaiņām koalīcijā. Kā piemērus, kas neliecina par veiksmīgu J.Birka darbību, vicemērs min laikus nesaņemto atzinumu par audita rezultātiem Labklājības departamentā, kā dēļ nav varējis piemērot nekādas sankcijas pret tā direktori Inesi Švekli (LPP/_LC_), kā arī iestrēgušo namu pārvalžu privatizāciju. Pret to īpaši iebilst LPP/_LC, _kā arī _tēvzemieši_. LPP/_LC _frakcijas vadītājs Andris Ameriks nepauž skaidru "nē" koalīcijas paplašināšanai ar J_L_, taču partneriem jāizvērtē vai pašreizējā varas sadalījuma ietvaros _JL _ienākšana ir iespējama. "Jo lielāks skaits deputātu strādā koalīcijā, jo labāk, bet jautājums ir - kāds ir formāts sadarbībai," teic A.Ameriks.
JL būtu gatavs iesaistīties kolīcijas darbā, saka tā frakcijas vadītājs Olafs Pulks, taču pagaidām saņemti tikai neoficiāli piedāvājumi. O.Pulks nevēlas atklāt kuras partijas ar JL runājušas, vien piebilst, ka "tādas sarunas ir no vairākām pusēm".
Rīgas domē strādā 60 deputāti. Koalīcijā TP ir deviņas vietas, TB/LNNK — deviņi deputāti, ja pieskaita no partijas aizgājušo Daini Staltu un Aivaru Aksenoku, ar ko noslēgts atsevišķs līgums. LPP/LC domē pārstāvēta ar astoņiem mandātiem, LSDSP — ar sešiem. Opozīcijā esošajam JL arī ir deviņas vietas, tāpēc ir izskanējis, ka tikpat labi TP varētu nomainīt ar JL.