Šobrīd pie apvāršņa ir jau nākamais "sods" mazajiem uzņēmējiem - mikrouzņēmumu nodokļa pacelšana no 9% uz 15%. Pieņemot šādus, neprognozējamus grozījumus, kas atstās vislielāko kaitīgo iespaidu tieši uz mazajiem uzņēmumiem, nav ņemts vērā apstāklis, ka valdes loceklis varbūt savu iztiku pelna un sociālo nodokli maksā citā algotā darbā, bet pa vakariem mēģina iedzīvināt savu mazo uzņēmumu, kas nebūt vēl nepelna tik labi, lai varētu mētāties ar tūkstoti latu lieliem jauniem nodokļiem viena nepārdomāta valdības lēmuma dēļ. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka viens cilvēks var bez atlīdzības būt par valdes locekli vairākos uzņēmumos, tai skaitā vairākos mazos uzņēmumos.
Vai šis jaunais sods par reģistrētu uzņēmējdarbību būs jāmaksā no katra uzņēmuma, kura valdē šis cilvēks darbojas? Tādi neprognozējami grozījumi ar jūtamu finansiālo ietekmi ir galvenais iemesls, kādēļ tieši mazi uzņēmēji izvēlas strādāt nereģistrēti, vai pat vispār brauc prom no Latvijas. Vai tas ir rezultāts ko mēs vēlamies? Vislielākais kārtējo nodokļu iespaids būs uz Latvijas uzņēmējdarbības vidi un tās prognozējāmību kopumā. Pat ja mazie uzņēmumi ar grūtībām un sakožot zobus vēl pielāgosies jaunajām izmaiņām, tās parāda Latviju kā ļoti nestabilu vidi uzņēmējdarbībai un nerada vēlēšanos strādāt. Tas var ļoti negatīvi ietekmēt arī ārzemju investorus, kuriem Latvija var šķist pievilcīga zeme salīdzinoši zemo ražošanas izmaksu dēļ, taču visu pievilcību var aizēnot fakts, ka valsts piemēro nodokļus un dažādus grozījumus likumos bez jebkāda pārejas laika, pārāk bieži un neprognozējami.
Globalizācija nav abstrakts process, kas norisinās visur citur, bet ne pie mums. Vai tā būs mums labvēlīga vai nāks par ļaunu, ir mūsu pašu rokās. Latvijai jābūt konkurētspējīgai savā reģionā, bet, ja pat pašmāju uzņēmējiem būs izdevīgāk pārcelt savus uzņēmumus uz kaimiņvalstīm, Lietuvu, Igauniju, par kādu konkurētspēju var būt runa? Investoram, kurš meklē sev izdevīgāko vietu, kur ražot vai citādi attīstīt savu uzņēmumu, tas ir skaidrs signāls, ka valsts uzņēmējdarbības vide ir neprognozējama un darbība, kas šodien šķiet izdevīga, jau pēc pāris mēnešiem tāda var vairs nebūt kārtējo nodokļu vai citu izmaiņu dēļ.
Spilgts piemērs tam, kā valsts cenšas atrisināt savu nespēju tikt galā ar dažiem likumpārkāpējiem, tādējādi sodot visus, ir nesen pieņemtais lēmums, ka vienā telpā, kurai nav atsevišķas ieejas, nevar atrasties gan veikals, gan kafejnīca, tikai viens vai otrs. Ir diezgan skaidrs, ka šādā veidā tiek pieteikts karš tiem diennakts veikaliem, kas, stājoties spēkā aizliegumam par alkohola tirdzniecību pēc desmitiem vakarā, elastīgi pārvērtās par veikaliem - kafejnīcām, imitējot savu jauniegūto statusu, veikala interjeram pievienojot simbolisku galdu un pāris krēslus. Tādējādi šie veikali guva iespēju tirgot alkoholiskus dzērienus neatļautajā laikā, tos pārdodot atvērtā formā vai plastmasas glāzītēs. Patlaban nediskutējot par to, cik pamatoti vispār ir šie alkohola tirdzniecības aizliegumi pieaugušiem cilvēkiem, likumu pārkāpumi ir policijas problēma. Tos nedrīkst risināt uz citu, godprātīgu uzņēmēju rēķina. Neskatoties uz bargajiem aizliegumiem, šķiet, katram rīdziniekam zināma kāda vieta, kur naktīs tirgo grādīgo dziru, kamēr godīgi uzņēmēji bijuši spiesti savas kafejnīcas slēgt jau desmitos vakarā.
Diemžēl stājoties spēkā jaunajam aizliegumam, cieta arī uzņēmēji, kuriem nav nekāda sakara ar nelikumīgu tirgošanas praksi. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis intervijā atzīst, ka šī aizlieguma dēļ septiņu dienu laikā nācies norakstīt 15 tūkstošu latu investīcijas. "Mazai alus darītavai tas nav lēts prieks," viņš piebilst. Izskatās, ka cīņā ar potenciālajiem likumpārkāpējiem visvairāk cieš jau esošie uzņēmēji. Rodas jautājums, vai tiešām tā vietā, lai apsekotu šos dažus diennakts veikalus un caur individuāliem un atkārtotiem sodiem šo praksi izskaustu, ir vērts iedragāt arī pilnīgi godīgu uzņēmēju biznesu? Pirms pieņemt šāda veida grozījumus, pēkšņi pacelt dažādus nodokļus vai aizliegt konkrēta veida uzņēmējdarbību, ir vērts padomāt, vai tiešām šie daži gadījumi, kad likums tiek apiets, ir tik problemātiski, ka to dēļ ir jācieš uzņēmējiem un valsts konkurētspējai kopumā. Attiecībā uz valdes locekļa nodokli, šķiet, ka lēmumu pieņēmēji tik ļoti koncentrējušies uz iespējām, kā valdes locekļi, nesaņemot atalgojumu, varētu izvairīties no nodokļu maksāšanas, ka aizmirsuši par to, ka daži uzņēmēji šī nodokļa dēļ vairs vispār nevarēs strādāt.
Jāatceras, ka 7000 eiro apgrozījums vēl nenozīmē peļņu. Vai arī no uzņēmuma, kura apgrozījums ir 7000 eiro, peļņa var būt apmēram tāda pati kā tikko piemērotais nodoklis. Uztraucoties par to, ka šādiem valdes locekļiem, sasniedzot pensijas vecumu, nebūs pietiekamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas minimālajai pensijai un atbildība par to gulsies uz tiem, kuri visu mūžu izdarījuši šos maksājumus, ministrija aizmirst, ka cilvēki var apzināti izvēlēties krāt vecumdienām paši.
Vēl viens no anotācijā minētajiem iemesliem jaunajam valdes locekļa nodoklim tiek minēts: "Ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, ir iespējamas situācijas, kad kapitālsabiedrības gūst grāmatvedības uzskaitē nereģistrētus ienākumus, kas kalpo par avotu atlīdzības izmaksai gan valdes locekļiem, gan citiem darbiniekiem, šādu izmaksas faktu neatspoguļojot grāmatvedībā un neapliekot ar nodokļiem." Grāmatvežu atbalsta asociācijas pārstāvis Rolands Celmiņš rakstā "Valdes locekļa nodoklis? Kādas būs sekas?" norāda, ka "ēnu ekonomika pastāv, jo ēnu ekonomikā strādāt ir vieglāk. Neviens nekontrolē, atskaites nav jānodod, nav liekas izmaksas par grāmatvedību, nav birokrātijas un visas tās sankcijas." Jāpiezīmē, ka vienīgie pieaicinātie pārstāvji grozījumu likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izstrādē - Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas un Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas pārstāvji - tos neatbalstīja. Uzņēmēju pārstāvji netika pieaicināti. Līdzīgu reakciju radījis ierosinājums pakāpeniski pacelt mikrouzņēmumu nodokli no 9% uz 15% no 2015. gada. "Mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas izveide ir mazinājusi "ēnu" ekonomiku Latvijā un legalizējusi desmitiem miljonu latu, kas šobrīd kā mikrouzņēmumu darbinieku atalgojums silda iekšējo tirgu - tas ir fakts," vērš uzmanību Jānis Endziņš, akcentējot, ka mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšana daļu sīkbiznesa aizdzīs atpakaļ "ēnu" sektorā un mazinās jaunu biznesa ideju pārtapšanu mikrouzņēmumos.
Cīnoties ar iespēju, ka kāds varētu krāpties ar nodokļiem, valsts padara legālu uzņēmējdarbību arvien sarežģītāku, tādējādi palielinot ēnu ekonomiku, tādējādi radot jaunus iemeslus jauniem nodokļiem un regulējumiem, tādējādi padarot legālu uzņēmējdarbību arvien sarežģītāku un palielinot ēnu ekonomiku... Un tā tālāk. Paniskās bailēs pieļaut tik vien kā iespēju kaut kādā veidā krāpties ar nodokļiem, tiks zaudēti daudzu godīgu uzņēmēju visi nodokļi. Vai tiešām valdība un tās ierēdņi nesaprot, ka tas nevienam nav izdevīgi un ved tikai pie arvien dziļākas krīzes mūsu potenciāli ļoti radošajā ekonomikā?