Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš sarunā ar Dienu vēstīja, ka, tiekoties ar premjeru, panākta vienošanās, ka būvnieki neiesaistīsies protesta akcijās un tiks meklēti risinājumi. Premjers sarunā ar ceļu būvētājiem atzinis, ka uzdos ceļu būves kvalitātes kontroli nodalīt atsevišķi no citām VAS Latvijas Valsts ceļi funkcijām, veidojot neatkarīgu institūciju, kas sekos līdzi valsts pasūtīto ceļu būves darbu kvalitātei.
Atkarīgi no ES finansējuma
"Viena no nopietnākajām problēmām šobrīd ir tas, ka esam ļoti atkarīgi no ES finansējuma - gluži kā narkomāns, kas "uzsēdināts" uz adatas. Par laimi, premjers šo ar ES finansējumu saistīto problēmu apzinās," skaidroja A. Bērziņš, norādot, ka no valsts budžeta piešķirtie līdzekļi pēdējo gadu laikā ir bijuši pietiekami vienīgi ceļu uzturēšanai, bet ne remontam. Tā, piemēram, 2013. gadā valsts autoceļu infrastruktūras finansējums no ES budžeta veido 88 miljonus latu, bet investīcijas no valsts budžeta (neskaitot uzturēšanas darbus) - tikai 12 miljonus latu. A. Bērziņš gan vienlaikus pievērsa uzmanību faktam, ka ES finansējums, kas ir veidojis lauvas tiesu no Latvijas autoceļu remontu budžeta visus pēdējos gadus, ir tikai daļējs atspaids nozarei, jo ES finansējumu saņem tie autoceļi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, bet nebūt ne visi ceļi, kuriem tas būtu nepieciešams no tehniskā viedokļa. Savukārt, ja ES finansējums netiks saņemts un nozare atbilstoši Satiksmes ministrijas (SM) šobrīd ierosinātajam 2014. gadā saņems 20% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem jeb 65,386 miljonus latu, līdzekļu pietiks tikai ceļu regulārajiem uzturēšanas darbiem, bet ne remontiem. A. Bērziņš norādīja, ka lielāka skaidrība par valdības rīcību radīsies turpmākajos mēnešos, kad ministrijas iesniegs savus priekšlikumus nākamā gada budžetam. Pēc ceļu būvnieku domām, nākamgad autoceļu vajadzībām būtu jānovirza 60% no kopējiem degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem - aptuveni 196,2 miljoni latu. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Sanita Jemberga atzina, ka to vai 2014.-2020. gada budžeta apstiprināšana aizkavēsies, šobrīd prognozēt nav iespējams, bet to, vai līdzekļi tiks saņemti laikus, lielā mērā noteiks arī pašu dalībvalstu veiktie sagatavošanās darbi.
Neiebilst kontrolei
SM, kuru ceļu būvnieki kritizēja par pasivitāti un nepietiekamu ieklausīšanos nozares pārstāvju viedokļos, noliedz to, ka ministrijas darbība bijusi kūtra, un uzsver, ka ir darījusi visu, lai nodrošinātu autoceļu uzturēšanu un būvniecību, vienlaikus radot arī nosacījumus caurspīdīgumam ceļu būves iepirkumos, samazinot ceļu būves izmaksas iepirkumos vidēji par 30%. "Pēdējie iepirkumu rezultāti norāda uz pozitīvu tendenci, ka reālā būvdarbu cena ir ievērojami zemāka par prognozēto, konkursos piedalās vidēji septiņi pretendenti, kas nodrošina efektīvu valsts un ES līdzekļu apguvi," uzsver satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš uzskata, ka būvnieku kritika ir saistīta ar iebildumiem pret ministrijas centieniem veicināt konkurētspēju un caurspīdīgumu nozarē. Pēc tikšanās ar būvniekiem premjers uzdeva SM nodalīt ceļu būves kvalitātes kontroli no citām VAS Latvijas Valsts ceļi funkcijām, izveidojot neatkarīgu uzraudzības institūciju. Tādējādi tiek plānots novērst situāciju, ka saistīti vienas iestādes darbinieki vērtē viens otra darbu. Papildus tiks izstrādāti arī konkrētāki kritēriji materiāliem, kas izmantojami ceļu būvē.
A. Bērziņš norāda, ka nevēloties iegrimt pārmetumos A. Ronim, tomēr uzskata, ka ministram ceļu būves nozares problēmām jau iepriekš būtu vajadzējis pievērsties aktīvāk. "Nav pārsteigums arī tas, ka ceļu būves nozarē ir palielinājusies konkurence un samazinājušās cenas - ir loģiski, ka mazāka finansējuma apstākļos katrs būvnieks cīnās par iespēju saņemt pasūtījumu," skaidro A. Bērziņš, uzsverot, ka konkurences saasināšanās un cenu krišanās pašas nespēj radikāli uzlabot ceļu stāvokli un remontu efektivitāti, jo ļoti lielai daļai Latvijas autoceļu segums nav atjaunots jau aptuveni 20 gadu. Nozares pārstāvjiem arī nav iebildumu pret stingrāku autoceļu remonta darbu kontroli - kā tiekoties ar premjeru norādījuši ceļu būvnieki, ceļu remontu projekti tiek īstenoti un kontrolēti, vadoties no tehniskajiem projektiem, ko izstrādā VAS Latvijas Valsts ceļi, un nav bijuši gadījumi, ka kāda realizētā projekta izpildījums un kvalitāte nebūtu atbildusi plānam. Būvnieki ir gatavi strādāt atbilstoši darba uzdevumu un projektu prasībām, un cits jautājums ir par to, vai izstrādātais projekts atbilst reālajām vajadzībām konkrētajā situācijā, jo ir bijuši gadījumi, kad, sākot ceļu seguma atjaunošanu, tiek konstēts, ka arī ceļa pamatne ir sabrukusi, un, to neatjaunojot, atjaunotais ceļa klājums spēs kalpot vien dažus gadus, skaidro A. Bērziņš. Kā sasniegumu sarunās ar premjeru ceļu būvnieki min faktu, ka ir izdevies pievērst valdības uzmanību nepieciešamībai indeksēt ceļu būves materiālu izmaksas.