Galvenokārt šķēpi tiek lauzti par būvniecībai atsavināmām zemēm un trases novietojumu apdzīvoto vietu tuvumā.Rail Baltica līnija savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. Latvijai viss projekts kopumā izmaksās 1,27 miljardus eiro bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Vairāk nekā 80 procentus no kopējām projekta izmaksām segs Eiropas Komisija. Un tomēr atsevišķu teritoriju, caur kurām ies ātrgaitas dzelzceļš, iedzīvotāji protestē. Kāpēc? Būtībā vaina ir atsavināmajās teritorijās un kompensācijās. 2015.gadā visskaļāk protestēja mārupieši – cilvēki bija sašutuši, ka trases dokumentācijā nav minēti apmēram 50% privātmāju, kas saskarsies ar trasi, ne citi īpašumi. Mārupes novada iedzīvotāji projektētājiem pārmeta nekompetenci, un nevar teikt, ka nepelnīti – sākotnējā variantā virzienā uz lidostu trase skāra nesen celtu privātmāju teritorijas un atradās teju blakus iepakojuma rūpnīcai. Par laimi tika panākts kompromiss – pēc trases izmaiņām privātmāju vietā tagad tiek skarti mazdārziņi. Otrs sašutuma vilnis bija saistīts ar pazemes tuneli Āgenskalnā, kuru bija plānots izbūvēt zem valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa Arkādijas parka, pie viena skarot aizsargājamus namīpašumus ar kultūrvēsturisku vērtību. Valdība protestētājus sadzirdēja, un tuneļa zem Āgenskalna nebūs. Bet 2016.gada vasarā sacēlās jauns protesta vilnis, kurš nav rimis vēl šodien un kur kompromiss tā arī nav rasts. Salacgrīvas novads protestē pret trases novietojumu pār lauksaimniecības zemēm. Salacgrīvas novada dome piedāvā kompromisu - apmēram 60 metru posmā izvietot trasi Vitrupes ielejā - aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000. Tomēr tā kā Eiropas institūcijām aizsargājamie biotopi, gliemeži un cita dzīva radība allaž bijusi sirdij mīļa, un valdība nevēlas ķēpāties ar Ministru kabineta (MK) noteikumu grozīšanu attiecīgajai teritorijai, izveidojusies sava veida pata situācija. Valdība atrunājas ar bažām par precedenta radīšanu, kas turpmāk ļautu pieprasīt analogu noteikumu grozīšanu jebkurai aizsargājamai dabas teritorijai, projekta īstenotāji bažījas par nepieļaujamu tā īstenošanas kavēšanu un risku zaudēt daļu Eiropas naudas, bet Salacgrīvas novada iedzīvotāji ir apņēmības pilni aizstāvēt savas intereses arī turpmāk. Šobrīd strīdīgais Salacgrīvas posms ir vienīgais, kuru valdība Rail Baltica trases maršrutā nav apstiprinājusi. Vienīgā cerība adekvātam konflikta risinājumam ir septembrī gaidāmās sarunas ar attiecīgo Eiropas komisijas departamentu. Taču kas notiks, ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka pat nelielā Natura 2000 teritorijā trasei vietas nav, skaidrības trūkst. Taču projekta kavēšanās par pāris gadiem var kļūt par to cinīti, kurš draud apgāzt visu vezumu. Pagaidām Eiropas Savienības (ES) finansējums Latvijai projekta īstenošanai ir līdz 2020.gadam, un tā veiksmīgas realizācijas gadījumā Eiropas finansējums var sekot arī pēc šā perioda beigām. Šajā kontekstā MK nevēlēšanās izrādīt politisko gribu MK noteikumu grozīšanai nav īsti saprotama. Lai ko arī teiktu projekta pretinieki, Rail Baltica izbūve Latvijai neapšaubāmi būs ieguvums. Pirmkārt tas palielinās un attīstīs kravu plūsmu starp Eiropas valstīm, otrkārt atvieglos NATO kravu pārvietošanu, un tātad būs nopietns arguments Baltijas drošībai, treškārt tā ir ērtāka, drošāka un ātrāka pasažieru ceļošana ES robežās, un jaunu attīstības centru veidošanās Rail Baltica tuvumā, kas nozīmē arī valsts konkurētspējas paaugstināšanos. Tas viss taču ir kompromisa vērts, pa ja valdībai būs jāmaina MK noteikumi attiecībā uz Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā.
Rail Baltica pata situācijā?
Pirms ceturtdaļgadsimta pirmās Paneiropas konferences laikā Prāgā izskanēja ideja, ka derētu izveidot Paneiropas transporta koridorus – autoceļu Via Baltica un dzelzceļa līniju Rail Baltica. Autoceļa ziemeļu – dienvidu koridors Baltijas valstīs ir atjaunots, tagad pienākusi kārta dzelzceļam. Tomēr līdzīgi kā ikvienu lielu projektu, arī ātrgaitas dzelzceļa būvniecības ieceri pavada neskaidrības un rīvēšanās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.