Straujāka bruto algas gada izaugsme 1.ceturksnī novērota valsts pārvaldē (8%), vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (6.5%), informācijas un komunikāciju pakalpojumos (6.2%), ka arī būvniecībā (6%). Savukārt apstrādes rūpniecībā (3.7%) un transportā un uzglabāšanā (1%) vidējās algas izaugsme piebremzējās.
Jāsaka, ka 4.2% vidējās bruto algas izaugsme ir lēnākā Baltijas valstu vidū. Tomēr, pateicoties niecīgam patēriņa cenu kāpumam Latvijā šī gada 1.ceturksnī (0.4% gada laikā) un 1 procentpunkta ienākuma nodokļa samazinājumam no 1.janvāra, strādājošo pirktspēja uzlabojas straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Reālā neto alga Latvijā ir pieaugusi par 4.8% salīdzinājumā ar pērnā gada 1.ceturksni.
Kopumā bruto algu kāpums joprojām ir diezgan mērens, lai arī izskatās, ka pēdējos pāris ceturkšņos tas ir pārsniedzis produktivitātes izaugsmi. Pašlaik tas vēl neiedragā konkurētspēju, bet piebremzējusies produktivitātes izaugsme rada bažas par to, vai konkurētspējas problēmas neradīsies jau tuvākajos pāris gados. Šogad sagaidāma ap 4% vidējās bruto algas izaugsme un, ņemot vērā pēdējās inflācijas tendences un nodokļa sloga mazināšanos (gada vidū vēl tiks nedaudz paaugstināti atvieglojumi par apgādājamiem), strādājošo pirktspējas kāpums arī varētu sasniegt vidēji ap 4%. Tas joprojām neskars visus nodarbinātos, bet darba ņēmēju izredzes vienoties par lielāku algu pakāpeniski pieaug, un algas, visticamāk, tiks palielinātas lielākai un lielākai strādājošo daļai.