ceturksnī tie tika ievērojami palielināti, šogad ne tik daudz). Solīda izaugsme saglabājas mājsaimniecību tēriņos, turklāt šī gada 1.ceturksnī tiem atkal pievienojas izaugsme eksportā un investīcijās. Līdz ar to, izaugsme ir kļuvusi plašāka. Arī nozaru griezumā izaugsme ir visur, izņemot enerģētiku, jo siltuma un elektrības ražošanai īsa ziema bez sniega nebija labvēlīga.
Šī gada 1.ceturksnī eksports atkal bija starp galvenajiem izaugsmes virzītājiem, kopā ar mājsaimniecību patēriņu. Lai arī iedzīvotāju ienākumi turpināja kāpt (galvenokārt strauja algu kāpuma dēļ, jo nodarbinātības izaugsme ievērojami palēninājās), šī gada pirmajos mēnešos iedzīvotāji bija piesardzīgi tēriņos. Tomēr mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme martā-aprīlī rāda, ka tas ir īslaicīgi, un, visticamāk, iedzīvotāji tērēs vairāk nākamajos mēnešos (patērētāju noskaņojums turpina pakāpeniski uzlaboties).
Eksports nu jau atkal aug, pēc īslaicīga vājuma pērnā gada otrajā pusē. To veicina gan izaugsme apstrādes rūpniecībā, gan pakalpojumu nozarēs (transportā, tūrismā, IT). Ļoti pozitīvi, ka arī investīcijas pamatkapitālā atkal palielinās, tas ir nepieciešams nākotnes izaugsmei. Eksports un investīcijas gan ir visjūtīgākās pret ārējiem satricinājumiem un šobrīd lielākais risks saistīts ar notikumiem Krievijā un Ukrainā. Līdz šim ietekme uz kopējo ekonomiku bija minimāla, vien atsevišķās nozarēs un uzņēmumos – gada pirmajos trīs mēnešos eksports uz Krieviju vēl auga. Tomēr ienākumu kritums Krievijā un rubļa devalvācija ietekmēs Latvijas eksportu un, iespējams, arī investīcijas (galvenokārt uzņēmumos, kas tirgo ar Krieviju) – šis efekts, visticamāk, kļūs redzamāks gada otrajā pusē. Tomēr, sagaidāms, ka gan kopējais eksports, gan investīcijas turpinās lēni augt.
Jāsaka, ka Latvija šogad nu jau zaudējusi līderpozīcijas Eiropā ekonomikas izaugsmes ziņā (1.ceturksnī mums bija vien sestā vieta). Tas nozīmē, ka, lai arī izaugsme saglabājas solīda, nu vairs tik strauji netuvināmies Eiropas vidējam ienākumu līmenim. Diemžēl, vieglāk sasniedzami augļi jau ir savākti, un bez politikas vietotāju rīcības ienākumu konverģence kļūs lēnāka.
Swedbank IKP izaugsmes prognoze šim gadam kopumā pagaidām paliek 3% apmērā.