No vienas puses, vislatvieši tiek lamāti par teju Latvijas interešu nodošanu, lai gan TV3 sižetā politiķi nevis izteicās pret, bet vienīgi pauda savas šaubas. Un ir diezgan nenormāli sarīkot politiķu raganu medības tikai par savu pārdomu atklāšanu, jo tādā veidā faktiski tiek pateikts, ka diskusijām par eiro ieviešanu Latvijā nebūs būt. Turklāt patiesībā jau šādu šaubu izteikšana ir tieši tas, kas vajadzīgs, jo vismaz rosina uz kādu nebūt diskusiju. Un nav jau arī tā, ka pret eiro ieviešanu argumenti būtu pilnīgi no gaisa paķerti un ir tik neapšaubāmi, ka tā ir vienīgā biļete uz mītisko Eiropas kodolu. Galu galā Slovākija ir eirozonā, un diez ko spoži tai neiet, turpretim Zviedrija nav, taču tās rādītāji ir lieliski.
No otras puses, tiek augstu uzvilkts karogs ar lozungu - jāļauj tautai lemt. Lai gan ikvienam ir zināms, ka tā pati tauta jau pirms gandrīz desmit gadiem referendumā, atbalstot mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), nepārprotami nobalsoja arī par iespējami drīzu vienotās valūtas ieviešanu. Tas toreiz bija zināms pietiekami skaidri, un, ja kāds svarīgas politiskās izvēles izdara, neiedziļinoties lietas būtībā, tad tās jau ir tikai un vienīgi viņa paša, ne apkārtējo problēmas.
Eiro Latvijā, protams, tiks ieviests, tas ir jāpieņem gan šī soļa atbalstītājiem, gan pretiniekiem. No tā nav iespējams izvairīties, tāpat kā katru gadu atkal no jauna nav iespējams izvairīties no ziemas slapjdraņķa iestāšanās. Taču vienlaikus ir iespējams izdarīt ko citu. Runāt ar cilvēkiem par to, ko eiro ieviešana reāli nozīmēs viņu dzīvē. Skaidrot to populārzinātniskā, sadzīviskā līmenī, bez augstprātīgas sejas izteiksmes un aukstiem, teju atsaldētiem tekstiem par kredītreitingu aģentūrām un investoriem, kas jau uzreiz te spietos neticamā daudzumā. Cilvēkam parastajam tas maz ko nozīmē, informācijas par šī soļa konsekvencēm ir vienkārši katastrofāli maz, un tāpēc nav jābrīnās, ka Latvijā eiro ieviešanas pretinieku skaits ir sasniedzis tik astronomiskus apmērus (nesen veikts SKDS pētījums rāda, ka pret eiro ieviešanu ir 59%, bet to atbalsta tikai 13% iedzīvotāju), un, ja tiešām nonāktu līdz referendumam, ir diezgan ticami, ka šim solim tiktu pateikts strikts nē. Un tas faktiski jau būtu arī pirmais solis uz izstāšanos no ES, kas šajā brīdī Latvijai būtu vajadzīgs mazāk par visu.