Sveicot viesi Saeimā, S.Āboltiņa uzsvēra, ka Latviju un Ķīnu vieno aktīvs dialogs un abas valstis ir labi sadarbības partneri, turklāt Latvija ir ieinteresēta stiprināt saites ar Ķīnu gan ekonomiskā un parlamentārā līmenī, gan kultūras un tūrisma jomās.
Jaunas sadarbības iespējas abu valstu uzņēmējiem paver pagājušajā gadā Rīgā veiksmīgi notikušais Starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums, sacīja S.Āboltiņa un apliecināja Latvijas interesi arī turpmāk sadarboties uz uzņēmējdarbības veicināšanu vērstu projektu īstenošanā, tādējādi vēl vairāk veicinot Ķīnas uzņēmēju interesi par mūsu valsti. Latvijas uzņēmēji aktīvi interesējas par Ķīnas tirgu un daudzi mūsu valsts uzņēmumi ir ieinteresēti jaunu kontaktu veidošanā ar uzņēmējiem no Ķīnas, jauno vēstnieku informēja Saeimas priekšsēdētāja.
Tikšanās laikā S.Āboltiņa attiecības starp Latvijas un Ķīnas parlamentiem raksturoja kā aktīvas un informēja vēstnieku, ka Saeimā izveidotā deputātu grupa sadarbībai ar Ķīnas Nacionālo Tautas Kongresu ir viena no skaitliski lielākajām - tajā darbojas 39 parlamentārieši. S.Āboltiņa Saeimas namā uzņēmusi virkni augsta līmeņa amatpersonas no Ķīnas, un Saeimas Ārlietu komisijas deputāti pagājušajā gadā vizītē apmeklēja Ķīnu. Savukārt J.Guocjangs ielūdza Saeimas priekšsēdētāju piedalīties augsta līmeņa starptautiskā konferencē, ko šajā vasarā organizē Ķīna.
Puses sarunā akcentēja kontaktu nozīmi starp Latvijas un Ķīnas iedzīvotājiem. S.Āboltiņa uzsvēra, ka mūsu valsts augstu vērtē sadarbību izglītībā un kultūrā un pateicās Ķīnas pusei par iespēju Latvijā apgūt ķīniešu valodu. Ap 500 studentu pašlaik Latvijā četrās universitātēs mācās ķīniešu valodu, un tagad arī universitātē Pekinā iespējams apgūt latviešu valodu. 2011.gadā Rīgā atklāja Konfūcija institūtu, kas, ņemot vērā lielo ģeogrāfisko attālumu, Latvijas iedzīvotājiem ir lieliska iespēja uzzināt vairāk par Ķīnas kultūru un mākslu. Saeimas priekšsēdētāja pateicās Ķīnas vēstniecībai par iniciatīvu, bibliotēkai ziedojot vairāk nekā 500 grāmatu par Ķīnu.
Pārrunājot sadarbību kultūrā, S.Āboltiņa īpaši akcentēja Latvijas dziedāšanas un dejošanas tradīcijas un pauda gandarījumu, ka mākslinieki no Ķīnas plāno piedalīties Rīgas Operas festivālā. Savukārt vēstnieks uzsvēra, ka Ķīna redz Rīgu kā Baltijas valstu kultūras un ķīniešu valodas mācību centru, un vienlaikus apliecināja savas valsts interesi rast iespēju nodrošināt ķīniešu valodas apmācību arī ārpus Rīgas.
Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja informēja, ka vēstnieka kadences laikā Latvijā gaidāmi vairāki nozīmīgi notikumi. Jau šovasar notiks Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, un 2014.gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Savukārt 2015.gada pirmajā pusē Latvija pirmo reizi uzņemsies prezidējošās valsts ES Padomē pienākumus.
J.Guocjangs iepriekš ieņēmis dažādus ar ārlietu un ekonomikas jomām saistītus amatus Šanhajas pašvaldībā. Vēstnieks arī bijis Ķīnas Tautas Republikas ģenerālkonsuls Čikāgā.