Visas līdzšinējās ASV administrācijas, ieskaitot Baraka Obamas, ir atbalstījušas mūsu valsti, tāpēc Latvijai no šiem rezultātiem nekas būtiski mainīties nevarēja. Mums bija, ir un būs labas attiecības ar ASV.
ASV ārpolitika bija viens no abu prezidenta kandidātu svarīgākajiem jautājumiem, lai vinnētu vēlēšanas. Ja salīdzinām republikāņu un demokrātu stilu ārpolitikas jautājumu risināšanā, redzam, ka republikāņi ārpolitikā ir agresīvāki un biežāk izvēlas problēmu militāru risinājumu, salīdzinot ar demokrātiem, kam šāds risinājums ir galējais.
Kad Obama kļuva par prezidentu iepriekšējo reizi, svinot vēsturisku uzvaru, ASV un visā pasaulē gaidīja stabilitāti nākamajiem gadiem, jo Obamas galvenais mērķis bija ekonomiskā stabilitāte un militāro spēku pakāpeniska izvešana no karstajiem punktiem.
2009.gadā Obama teica vēsturisku un populāru uzruna Kairā valsts vizītes laikā. Ēģiptē ASV prezidents bija ieradies ar vēstījumu arābu un islāma pasaulei, aicinot uz sadarbību un problēmu risinājumu. Viņa vizīte deva signālu tuvo austrumu iedzīvotājiem, ka varbūt šis prezidents pieliks punktu arābu un Izraēlas konfliktam. Arābu pavasaris atnāca ar cerībām uz demokrātiju un ASV palīdzību, diemžēl, lielas izmaiņas nenotika . Obamas administrācija ar tuvo austrumu jautājumu strādā ļoti uzmanīgi un bez radikāliem lēmumiem. Protams, ir apsveicami, ka netiek izmantota militāra iejaukšanās problēmas risinājumā. Iespējams, Obama pirmajā termiņā bija vairāk diplomātisks, varbūt nākamos četrus gadus viņš jutīsies brīvāk lēmumu pieņemšanā, īpaši jautājumos, kas skar Irānas kodolieroču problēmu.
Kas sagaidāms no ASV ārpolitikas tuvo austrumu jautājumā nākamajos četros gados?
Daudzi tuvo austrumu eksperti saistībā ar ASV ārpolitiku redz šādus risinājumus:
1.Ja tomēr ASV negrib izmantot militāru iejaukšanos Sīrijas jautājuma risināšanā, viņiem spiestā kārtā būs jārunā ar Krieviju un jārisina jautājums līdzīgi kā Jemenā. Krievija vairākas reizes apliecinājusi, ka viņi nekādā gadījumā nepametīs Sīrijas prezidentu Assadu un viņa režīmu. Mēs redzējām, kas notika Ēģiptē Tunisijā, kad islamisti pārņēma varu. Sīrijas opozīcija nav vienota un, diemžēl, Sīrijā pašlaik notiek pilsoņu karš un tā kļuvusi par teroristu un ekstrēmistu centru līdzīgi kā Afganistānā, kas draud Tuvo austrumu un visas pasaules drošībai. ASV Valsts sekretāre Hilarija Klintone nesen teikusi, ka ASV nezina, kādai Sīrijas opozīcijai jāpalīdz, ja nav vienotas opozīcijas.
2. Obamas administrācija iepriekšējos četros gados nepanāca sarunu turpināšanu par palestīniešu un izraēliešu miera līgumu. Visticamāk, administrācija gaidīs ārkārtas vēlēšanas, kas notiks Izraēlā. Novēŗos palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Abassa iekšpolitikas problēmas ar Hamas. Tikai tad redzēsim, vai varēs atrisināt jautājumu par palestīniešu valsts veidošanu līdzās Izraēlai.
3.Iepriekš Obamas administrācija izdarīja politisku spiedienu uz Irānu, realizējot ekonomiskas sankcijas, kas nedeva rezultātus, tāpēc nevar izslēgt, ka Sīrijas jautājums var tikt saistīts ar Irānas jautājumu sarunās ar Krieviju. Nevar arī izslēgt, ka Izraēla var veikt militāru uzbrukumu Irānas kodolstacijām, par to pēdējā laikā izsakās Izraēlas premjerministrs.
Ir dabiski, ka Obama vinnēja otro termiņu, ASV iedzīvotāji deva viņam papildus iespēju turpināt ekonomisko un sociālo atlabšanu. Viņš bija labs prezidents iepriekšējos četrus gadus un, ievēlot viņu uz otro termiņu, visticamāk, varam domāt un cerēt, ka nākamie četri gadi būs līdzīgi vai labāki par iepriekšējiem. Cerams, Obamas administrācija turpinās miermīlīgu problēmu risināšanu Tuvajos austrumos, jo pasaule sagaida mieru un drošību, kas garantē stabilu ekonomiku un labklājību.