Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs un Nacionālās drošības padomes pārstāvis Ainārs Latkovskis (Vienotība) uzskata, ka pašreizējā pielaižu piešķiršanas kārtība ir optimāla, jo, nesaņemot pielaidi, deputātam ir iespējas šo lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Turklāt katrs deputāts, kuram atteikta pielaide valsts noslēpumam, labi zina, kāpēc viņš to nav saņēmis, un publiska specdienestu šaustīšana par šā lēmuma iemeslu it kā nezināšanas dēļ ir uztverama vien kā ziņas nodošana saviem vēlētājiem, teica Latkovskis.
Latkovskis arī norādīja uz nesenu praksi parlamentā – kad pielaidi valsts noslēpumam nepiešķīra Nacionālās apvienības (NA) deputātam Kārlim Krēsliņam, NA frakcija "ātri un bez bļaustīšanās" viņu atsauca no Nacionālās drošības komisijas un viņa vietā izvēlēja citu deputātu. Tāpat vajadzētu rīkoties SC, Urbanoviču šajā komisijā aizstājot ar citu pārstāvi, kuram pielaide valsts noslēpumam ir piešķirta.
Savukārt Ādamsons izvairījās vērtēt iespējamos iemeslus, kāpēc pielaide nav piešķirta SC frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam, taču uzsvēra, ka siets, caur kuru jāiziet katram parlamenta pārstāvim, kuram pielaide ir nepieciešama, nav pieņemams.
"Ir absurda situācija, ka specdienesti pieņem lēmumu, ka viens vai otrs deputāts pielaidi var saņemt vai nevar. Tur gan jādiskutē par mehānismiem, kā tomēr ne visai labus deputātus pielaist pie valsts noslēpumiem. Tas ir cits jautājums," sacīja deputāts.
"Patlaban tā situācija nav normāla. Pieņemsim, parlaments ievēlē prezidentu, un specdienests nāk klajā ar paziņojumu, ka viņam pielaidi nedos. Tas skar jebkuru amatpersonu, kuru amatā ieceļ parlaments. Visa šī sistēma ir jāpārdomā," viņš paskaidroja.
Lai mēģinātu mainīt šo situāciju, Ādamsons arī šajā parlamenta sasaukumā, tāpat kā 10.Saeimas laikā, gatavojas iesniegt grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", kas paredz mainīt pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanas sistēmu. Deputāts likuma izmaiņas iecerējis sagatavot apmēram mēneša laikā, bet pirms tam par tām plānots diskutēt ar kolēģiem Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
"Man galvenais ir rezultāts, lai mēs aizejam prom no tās absurdās situācijas," viņš uzsvēra.
Jau vēstīts, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis piešķirt atļauju darbam ar valsts noslēpumu SC frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam, kas politiķim bija nepieciešams, lai turpinātu strādāt Saeimas Nacionālās drošības komisijā.
Urbanovičs šo lēmumu pārsūdzēs ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
"Protams, pārsūdzēšu. Es zinu, ka man ir taisnība un ir subjektīvs lēmums. Un, spriežot pēc tā, ka par to es uzzināju no televīzijas, tas liecina vismaz par nekārtībām šajā instancē," aģentūrai BNS atzina Urbanovičs.
Par iemesliem, kāpēc Urbanovičam atteikta pielaide, pagaidām nerunā ne Urbanovičs, ne SAB. Specdienesta preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa, nesaucot konkrētu deputāta uzvārdu, aģentūrai BNS apstiprināja, ka pēc personu pārbaudes birojs ir pieņēmis lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu vienam Saeimas deputātam.
Informācija par atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu nosūtīta gan attiecīgajai personai, gan Saeimai, pavēstīja preses sekretāre.
SAB vēstulē ir norādīti likuma "Par valsts noslēpumu" punkti, kuros noteiktie kritēriji bijuši pamatā pieņemtajam lēmumam par pielaides atteikumu, klāstīja Rāta-Saliņa.
Likums noteic, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.
Pielaide tiek arī atteikta, ja persona ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Likums arī paredz, ka pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
"Tur ir tikai daudzi panti nosaukti kaut kādos likumos. Es uzskatu, ka pret valsti neesmu noziedzies nevienā veidā un nekādus noslēpumus nevienam neesmu izpaudis un arī nezinu. Es nestāstīšu, kas tur rakstīts ne jums, ne kādam citam, bet savu godu man ir jāmēģina aizstāvēt," norādīja deputāts.
Pagaidām nav zināms, kurš deputāts no SC varētu darboties Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Šis jautājums nav Urbanoviča, bet frakcijas kompetencē. "Frakciju informēšu, un, ko mēs lemsim, jūs uzzināsiet," sacīja parlamentārietis.