Divdesmitais nepārprotami bija amerikāņu gadsimts, bet XXI gadsimtu ievadošo desmitgadi var dēvēt par Amerikas nomācošāko un ilūzijas graujošāko desmitgadi kopš Otrā pasaules kara. Situācijā, kad ASV piedzīvo gadiem ilgu un konstantu lejupslīdi, Rombama un Oromnijs, kā prezidenta amata kandidātus paspējuši nodēvēt daži mediji, izšķirīgajos jautājumos kopīgi izvairās pārkāpt kādu neredzamu robežu.
Amerika ir ne vien pārslogojusi sevi ar varas izplešanas un noturēšanas mēģinājumiem, bet arī lielā mērā diskreditējusi sevi kā demokrātisko vērtību aizstāvi. Gvantanamo slēgšana varēja būt lielisks priekšvēlēšanu kampaņas temats, taču atšķirībā no pagājušajām vēlēšanām to nepamanīja ne mediji, ne kāds no kandidātiem. Tas nevieš uzticību ASV cīņai pret netaisnību pasaulē. Lai gan eiropiešu vecākajā paaudzē vēl ir jūtama solidaritāte ar ASV, kuru, domājams, stimulē bipolārais pasaules redzējums - kas ir pret amerikāņiem, tas ir ar komunistiem -, jaunajā maiņā, kas nav pieredzējusi auksto karu, Amerikas tēls ir satraucoši nepopulārs.
Baltajam namam nemanot, ekonomikā ir ieviesušies tādi finanšu instrumenti kā derivatīvi, šī gadsimta ievads ir bijis ļoti spekulatīvs. Jau drīz pēc pasaules ekonomiskās krīzes sākuma kļuva skaidrs, ka tās izraisītāji galvenokārt ir apjomīgo naudas līdzekļu žonglētāji un finanšu burvji, taču Volstrīta nekļuva par tematu priekšvēlēšanu kampaņā. Tā vietā tika plūkāta populistiska vilna par jaunu darbvietu radīšanu un vidusslāņa glābšanu. ASV ir vienīgā valsts, ar kuras iniciatīvu varētu reāli iegrožot spekulatīvo darījumu apjomu, bet neizskatās, ka kāds no kandidātiem būtu gatavs uzspiest tur, kur patiešām sāp.
Taču tas neizbrīna. Abu kandidātu kampaņas kopējās izmaksas sasniedz neaptveramus sešus miljardus dolāru. Ceļā uz šo summu ir jādod daudz kaismīgu solījumu. Par variantiem, kas paliek pāri, tad arī tiek krustoti zobeni. Izskatās, ka dažam īpaši spēcīgam lobētājam naudas un varas ir pieticis abiem pretendentiem.
Nav jau tā, ka nebūtu alternatīvu. Prezidenta vēlēšanās sevi piesaka arī kandidāti, kuri nav spiesti tik daudz domāt par sponsoru labvēlību, taču viņiem netiek dota platforma, kur sevi parādīt, un amerikāņi par papildu izvēles iespējām uzzinās, tikai ieraugot biļetenu vēlēšanu kabīnē.
Brīvo zeme un drošsirdīgo dzimtene* atrodas ekonomiskā, politiskā un identitātes krīzē. Un izskatās, ka nākamajos četros gados ceļš uz reālām pārmaiņām tā arī paliks neiemīts.
*No ASV himnas