SKP vēl iepriekšējās padomes sasaukuma laikā tika izveidota kā pastāvīgas sabiedrības līdzdalības nodrošinātāja un NEPLP padomdevēja institūcija. Tas gan, kā portālam Diena.lv atzina Dita Arāja, Politika.lv galvenā redaktore un Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāve konsultatīvajā padomē, līdz šim nav izdevies.
D. Arāja skaidro, ka iepriekšējai padomei, kuru vadīja Ābrams Kleckins un Dace Buceniece, SKP bija vajadzīga ķeksīša dēļ, lai būtu kāda sabiedriska insitūcija, kas apstiprinātu viņu lēmumus padomē. Tika izveidota ļoti plaša pārstāvniecība, SKP apvienojot vairāk kā četrdesmit nevalstiskās organizācijas.
"Tā galvenā problēma ir tā, ka tik plaša padome, tik plaša cilvēku pārstāvniecība būtībā nav spējīga vienoties un darboties. Ļoti liela daļa cilvēku, es nebaidīšos teikt – vidēji puse, neapmeklē šīs sanāksmes, kam jānotiek vismaz reizi ceturksnī," skaidro D. Arāja. Tam piekrīt arī G. Grūbe, norādot, ka būtu nepieciešams veikt dalībnieku pārreģistrāciju un izvērtēt, vai šāda pārstāvniecība ir adekvāta darba rezultātam.
Problēmas, kā uzskata D. Arāja, sagādā arī kopsaucēju atrašana, jo katras organizācijas pārstāvim ir savs priekšstats par to, kādiem jābūt sabiedriskajiem medijiem.
Arī G.Grūbe atzīst, ka SKP pagaidām nav uzņēmusi savus apgriezienus, jo NEPLP locekļiem pagājis ilgs laiks, lai saprastu, kā šai institūcijai vajadzētu funkcionēt. Pēc vairākām tikšanām gan ar SKP darbojošajiem mediju ekspertiem, gan ar sabiedrības pārstāvjiem nonākts pie secinājuma, ka tai jābūt mobilai struktūrai, kas nodarbojas ar konkrētu NEPLP izvirzītu jautājumu risināšanu.
"Kā viens no pirmajiem viņiem šobrīd varētu būt dots uzdevums sabiedriskais pasūtījums attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, ņemot vērā šīs prognozējamās likuma izmaiņas," norādīja G.Grūbe. Tāpat tika nolemts atteikties no vadības grupas, kas līdz šim bijusi konsultatīvajā padomē, izvēloties vienu vadītāju, proti, Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidentu Edvardu Ratnieku.
Jūnija beigās ieceltais priekšsēdētājs E.Ratnieks par SKP lietderību ir krietni optimistiskāks. Viņš portālam Diena.lv norāda, ka konsultatīvo padomi nekādā gadījumā nedrīkstētu saukt par "hibrīdu", kā to pirms pāris mēnešiem nodēvēja NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants – Ratniekaprāt, tā būtu ņirgāšanās par sabiedriskajām organizācijām.
"Šeit, manuprāt, tas būtiskākais ir tas, ka tie sabiedrības pārstāvji, kuri nav obligāti mediju profesionāļi, tieši dod savus ieteikumus kā cilvēki, kas ir skatītāji, kas ir patērētāji, kuri bauda produktu, ko sniedz sabiedriskie mediji," uzskata E. Ratnieks.
Viņš piekrīt, ka ir grūti rast kopsaucējus vairāk kā 40 organizāciju paustajam viedokliem, taču SKP priekšsēdis ir stingri apņēmies līdz šī gada novembrim, kad tiks lemts par jaunu SKP sastāvu, apkopotu visu dalībnieku viedokļus. Pēc tam no katras nozares pārstāvjiem plānots veidot darba grupas, lai līdz noteiktajam termiņam tiktu sasniegts taustāms rezultāts.
D. Arāja uzskata, ka pēc šīs konsultatīvās padomes sasaukuma darbības beigām NEPLP būtu nopienti jādomā, kā iesaistīt gan mediju profesionāļus, gan sabiedrību un notiktu abu pušu viedokļu sinerģija. "Nedrīkst arī atbīdīt parasto klausītāju un skatītāju, jo viņam ir savas vēlmes. Īpaši tas attiecas uz sabiedriskajiem medijiem, jo, veidojot sabiedrisko mediju saturu, ir obligāti jāņem vērā, ko vēlas skatītājs un klausītājs," uzsvēra D. Arāja.
Portāls Diena.lv jau vēstījis, ka SKP pirmo reizi izveidoja 2010.gadā, un likumdevējs bija iecerējis, ka SKP strādās kā padomdevēja, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanā.
Likumā noteikts, ka SKP sastāvā iekļauj biedrību, nodibinājumu, profesionālo iestāžu un citu organizāciju pārstāvjus, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā.