"Var tikai ar ironiju uztvert faktu, ka valsts, kuras pašas cilvēktiesību stāvoklis ir visas pasaules uzmanības centrā, nāk klajā ar pārmetumiem par cilvēktiesību situāciju citās valstīs. Starptautiskā sabiedrība no Baltkrievijas sagaida cilvēktiesību situācijas uzlabošanos, nevis kādus absurdus paziņojumus," sacīja Sīlis.
ĀM pārstāvis norādīja, ka ziņojuma ievadā ir skaidri definēts, ka tā mērķis ir politisks - kritizēt tās valstis, kas ir norādījušas uz cilvēktiesību trūkumiem Baltkrievijā. "Ziņojumam nav nekāda sakara ar patiesu vēlmi iestāties par demokrātiskām vērtībām un cilvēktiesību situācijas uzlabošanos pasaulē. Piedevām tajā ietvertā informācija par cilvēktiesību situāciju Latvijā ir neprecīza un sagrozīta," sacīja Sīlis.
Viņš bilda, ka attiecībā uz preses brīvību Latvijā būtu vērtīgi ieskatīties pēdējā preses brīvības indeksā, ko sagatavojuši "Reportieri bez robežām". Tajā novērtēto 178 valstu vidū Baltkrievija ieņem 157.vietu, bet Latvija atrodas 39.vietā.
LETA jau ziņoja, ka Baltkrievijas Ārlietu ministrija ziņojumā par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaules valstīs apgalvo, ka Latvija ir starp tām valstīm, kurās ar varasiestāžu palīdzību tiek izdarīts spiediens uz žurnālistiem.
Ministrijas ziņojumā "Cilvēktiesību pārkāpumi atsevišķās pasaules valstīs 2012.gadā" apgalvots, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs pērn notikusi žurnālistu apspiešana. Pēc Minskas novērtējuma, šādi pārkāpumi pērn notikuši Bulgārijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā un Zviedrijā.
Kā pamatojumu šādam novērtējumam Baltkrievijas Ārlietu ministrija norāda uz pagājušā gada 17.augustā notikušu kratīšanu pie Latvijas krievvalodīgā informatīvā portāla Baltija galvenā redaktora Sergeja Malahovska.
Kratīšana veikta saskaņā ar ierosinātu krimināllietu par portālā ievietotiem naidu kurinošiem materiāliem, teikts ministrijas paziņojumā.
Baltkrievijas Ārlietu ministrija citu ārvalstīs notikušo cilvēktiesību pārkāpumu vidū min arī WikiLeaks dibinātāja Džūljena Asanža lietu.
Kā liecina LETA arhīvā pieejamā informācija, Malahovskis ir viens no Latvijas Antifašistu komitejas (LAK) vadītājiem, kā arī iepriekš strādājis Latvijas krievvalodīgajos laikrakstos Čas un Vesti Segodņa.