Tiesa, viņš piebilst, ka iekļautie pasākumi kopumā, iespējams, kaut kādā nelielā apmērā ēnu ekonomiku mazināt var.
Tomēr daudzi no plānā iekļautajiem pasākumiem ir daļa no regulārā pasākumu plāna, kam normālos apstākļos vajadzētu būt plānveidīgam, pārdomātam attīstības principam ilgtermiņā. "Piemēram, kases aparātu "reforma", kam būtu jābūt ilgtermiņa plānojumam, lai uzņēmēji racionāli varētu plānot resursus un veikt tehnisko modernizāciju."
Krūzītis arī skaidro, ka uz lielāko daļu pārtikas mazumtirgotāju nevar attiecināt punktu par kases aparātā reģistrēto datu neizmaināmību, jo lielāko pārtikas mazumtirgotāju operācijas kases aparātos ir nemaināmas - visa kases sistēmas darbība tiek fiksēta fiskālajā blokā un nav maināma.
"Jau ilgu laiku publiskajā telpā tiek radīts iespaids, ka nozarē ir ārkārtīgi daudz nodokļu nemaksātāju un krāpnieku, nodarot lielu kaitējumu godīgajiem komersantiem, kā arī veidojot priekšstatu ka "tā, lūk, mēs dzīvojam". Tā nebūt nav, jo nozarē ir arī liels daudzums godīgu komersantu," uzsver Krūzītis.
Viņš arī atzīmē, ka pārtikas mazumtirdzniecībā galvenās ēnu ekonomikas problēmas ir saistītas ar alkohola un cigarešu nelegālo tirdzniecību, sezonas laikā nelegālo augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecību, kas rada zaudējumus legālajai mazumtirdzniecībai.
LPTA iepriekš ir norādījusi FM, ka, tā kā cigarešu plaukta cenu mazumtirdzniecībā nosaka vairumtirgotājs un valsts, cigarešu uzcenojums mazumtirdzniecībā ir ļoti zems un vairumā gadījumu nesedz mazumtirgotāja pārdošanas izmaksas, kas rada riskus krāpnieciskiem darījumiem ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas. Zemais uzcenojums mazumtirdzniecībā samazina legāli tirgoto cigarešu īpatsvaru.
Bet, lai izskaustu sezonas laikā nelegālā augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecību, LPTA uzskata, ka būtu jāsamazina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kas ir iemesls lielam vairumam nelegālās augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecības. Palielinoties legālajai augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībai, tas pilnībā kompensēs PVN samazinājumu, uzskata Krūzītis.
Kā ziņots, valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam iekļautie pasākumi paredz jaunus rīcības virzienus ēnu ekonomikas ierobežošanai un galvenās izmaiņas skars tādas nozares kā būvniecība, transports, tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana, aģentūru LETA informēja FM.
Tirdzniecībā plānots sakārtot tiesisko vidi, lai pārbaudītu, vai ar maksājumu kartēm veiktie darījumi netiek slēpti; radīt risinājumus, kā kases aparātā reģistrētos datus padarīt neizmaināmus; lai sakārtotu vidi preču aprites jomā un novērstu iespēju neuzrādīt ieņēmumus pilnā apmērā, izvērtēt tiešsaistes preču piegādes dokumentu izrakstīšanas sistēmas ieviešanu.
FM norāda, ka, ieviešot plānu ēnu ekonomikas mazināšanai, būtiski pakāpeniski samazināt arī nodokļu plaisu galvenajās nodokļu grupās. Nodokļu plaisa ir neiekasēto nodokļu ieņēmumu attiecība pret potenciālo iekasējamo nodokļu apmēru.
Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna vīzija līdz 2020.gadam paredz, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir Latvijas sabiedrības atbildīga un pašsaprotama rīcības norma. Latvijas uzņēmējdarbības vidē valda godīga konkurence - to nodrošina gan sabiedrības izpratne un morālie uzstādījumi, gan atbildīgo dienestu konsekventa rīcība. Tāpat ēnu ekonomikas apjoms Latvijā sasniegs Eiropas Savienības vidējo ēnu ekonomikas līmeni. Plānots, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020.gadā sasniegs 18,6%.