Esam vairākas reizes nesekmīgi vērsušies pie Satiksmes ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem, tomēr, kā pieņemts teikt, karavāna iet tālāk. Tāpēc esam spiesti vērsties pie Jums ar atklātu vēstuli, tā cerot šai problēmai pievērst vadošo politiķu uzmanību.
Izmantojot mums pieejamās iespējas, esam iepazinušies ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto MK noteikumu Par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu projektu un šā projekta anotāciju. Diemžēl jāsecina, ka šis slepenais projekts acīmredzot tik nedemokrātiski tiek virzīts tāpēc, ka Satiksmes ministrija ar to (vai apzināti?) vēlas iznīcināt iespējamos konkurences iedīgļus Latvijas pasta nozarē! Protams, teorētiski varētu būt, ka par šā dokumenta izstrādi atbildīgās Satiksmes ministrijas amatpersonas uzskata: nozarē strādājošajiem privātajiem komersantiem ir jāuzliek pēc iespējas lielāks papildu nodoklis, tādējādi faktiski nacionalizējot privātā biznesa resursus. Atliek vien cerēt, ka Latvijas pasta nozari negaida tāds pats liktenis, kāds ir piemeklējis citas Latvijai būtiskas nozares – lauksaimniecību, zivsaimniecību, rūpniecību, mazumtirdzniecību, utt., kuras ar iepriekšējo Latvijas valdību aktīvu atbalstu tika vienkārši iznīcinātas!
Diemžēl nākas secināt, ka Satiksmes ministrijā minēto dokumentu ir izstrādājuši cilvēki bez sava viedokļa un izpratnes par pasta nozari. Par to liecina kaut vai anotācijā lasāmais teksts: "Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sniegto informāciju par pasta komersantu sniegto universālajam pasta pakalpojumam pielīdzināmo pakalpojumu neto apgrozījumu, tā apmērs 2011.gadā bija 3 170 107 latu.” Satiksmes ministrijas izmantotais tīro izmaksu apmērs balstās uz nepamatotu un aplamu pieņēmumu, ka 2013.gadā ieņēmumu apjoms par vēstuļu korespondences sūtījumiem svarā līdz 50 gramiem samazināšoties par 30%! Tādejādi jāsecina, ka Satiksmes ministrijas ierēdņi uzskata: pēdējo divu gadu laikā Latvijas pasta nozarē nav notikušas nekādas izmaiņas.
Piedāvājam Jums veikt vienkāršus aprēķinus par nodokļiem un nodevām, kuru maksājumus valsts budžetā jau pašlaik veic pasta nozares uzņēmumi: 15% uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) + 21% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) + 0,2% regulatora nodeva. Pieskaitīsim vēl 24,09% – darba devēja iemaksas par darbinieku. Cik daudz (vai maz) no katra lata atliek, kad samaksāti visi nodokļi un valsts nodevas? Un tagad vēl Satiksmes ministrija piedāvā ieviest papildus 26,6% nodevu! Vai šāda līdzekļu atņemšana nozares uzņēmumiem, lai finansētu vienu nerentablu valsts uzņēmumu nav acīmredzamā pretrunā ar Eiropas Savienības nolīgumiem un praksi?
Turklāt šāds svarīgs, konceptuāls dokuments ir tapis pa roku galam un/vai milzu steigā. Par to liecina kaut vai anotācijas III sadaļa Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kur visās (!) ailītēs lepni gozējas nulles. Vai varbūt dokumenta sastādītāji uzskata, ka papildu nodeva, apejot valsts budžetu, automātiski nonāks amatpersonu kontos un kabatās? Uz to patiešām norāda skaidrojums: "Noteikumu projekts neradīs ietekmi uz valsts budžetu. Valsts nodevu iemaksās kompensācijas fonda kontā Valsts kasē un izmaksās no tā, lai kompensētu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīrās izmaksas." Papildus jākonstatē, ka šāds apzīmējums ir pretrunā ar 2012.gada 21.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Pasta likumā, piemēram, 31.2 panta otro daļu, kurā ir noteikts, ka valsts nodevu iemaksā valsts pamatbudžetā un ieskaita Satiksmes ministrijas attiecīgās programmas kontā Valsts kasē, vai minētā panta piektās daļas 1.punktu, kur noteikts, ka Satiksmes ministrija administrē valsts nodevas iemaksu valsts pamatbudžetā.
Ko nozīmē universālais pasta pakalpojums (UPP)? Saskaņā ar spēkā esošā Pasta likuma 1.panta 37.punktu UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas par pieņemamām cenām pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Attiecinot to uz Latvijas pasta nozari, rodas vairāki būtiski jautājumi:
1) Kas un kā ir noteicis „pieņemamās cenas”? Kā to vispār varēja izdarīt, ja saskaņā ar likumu līdz šā gada sākumam UPP bija viena valsts uzņēmuma monopols, un faktiski tas ir pagarināts līdz 2014.gada beigām!
2) Kas ir veicis detalizētu pasta tirgus analīzi? Kur šī pieejama šī informācija?
3) Kurā normatīvajā aktā vai eksperta pētījumā rakstīts, ka UPP sniegšana obligāti ir zaudējumus nesošs pasākums? Kā to iespējams apgalvot, ja līdz šim UPP saistības tika uzliktas vienam uzņēmumam?
Mums, nozares uzņēmumiem, ir sava vīzija, kā var atrisināt ar UPP saistītās problēmas Latvijas pasta nozarē. Esam gatavi šos jautājumus apspriest, izstrādāt konstruktīvus priekšlikumus, kas apmierinātu gan valsts institūcijas, gan patērētājus, gan nozares uzņēmumus. Taču ne par kādu diskusiju pašlaik nav pat runas. Satiksmes ministrijas piedāvātais dokumenta projekts ne vairāk ne mazāk, bet iznīcinās pasta nozari Latvijā, rezultātā panākot situāciju, ka ļoti drīz nebūs neviena, kas varētu maksāt šo plānoto 26.6% nodevu.
Tāpēc aicinām Jūs kā valdības vadītāju un nozares ministru iejaukties, izmantojot savu kompetenci un ietekmi. Lūdzam Jūs, Dombrovska kungs, personīgi rosināt saviem partijas biedriem iedziļināties šajā problēmā un aizstāvēt eiropeiskus godīgas konkurences un caurspīdīguma principus, nepieļaujot, ka viena atsevišķa valsts uzņēmuma apšaubāma lobēšana noved pie veselas nozares iznīcināšanas.
*Nevalstisko pasta komersantu biedrības un Latvijas Tiešā mārketinga asociācijas atklātā vēstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un satiksmes ministram Aivim Ronim