"Eiroatlantiskās kopienas valstīm ir jābūt ļoti nopietnām savos centienos pārliecināt Krieviju par to, kas notiks, ja viņi mēģinās iekarot jaunas teritorijas vai arī pārkāps Minskā saskaņoto nošķiršanas līniju Mariupoles vai Doņeckas virzienos," norādīja amatpersona.
Rietumi aktīvi strādājuši pie tā, lai atstātu spēkā pašreizējās sankcijas un sagatavotu jaunas, ja Maskava pārkāps Minskas līgumus, norādīja Ņūlenda. Sankcijas ir jāatstāj spēkā, līdz Minskas līgumi nebūs "ieviesti pilnībā".
Tas varētu notikt ne ātrāk kā decembrī, jo šādus termiņus piedāvājusi Krievija, viņa piebilda.
"Minskas vienošanos īstenošana pilnā apjomā būs liels Ukrainas, Polijas un ASV panākums," atzina diplomāte.
Viņa uzsvēra, ka vardarbības līmenis Donbasā ir mazinājies, un šobrīd Rietumu pūliņiem ir jābūt vērstiem uz to, lai Krievija un kaujinieki dotu iespēju strādāt EDSO pārstāvjiem.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.