Valsts prezidents pauda atbalstu ministra iecerēm skolotāju atalgojuma, profesionālās izglītības un augstākās izglītības pamatuzstādījumos, novēlot aktīvu rīcību un neatlaidību: "Izglītības virziens mūsu valsts nākotnei ir pats nozīmīgākais. Daudzu gadu garumā šīs jomas problēmjautājumu risināšana nav novesta līdz rezultātam. Atlikt tos vairs nedrīkst."
"Mans uzdevums ir kopā ar nozari apzināt visus izaicinājumus, sākt par tiem atklāti runāt un kopīgi piedāvāt risinājumus," tā savu kopīgo redzējumu par darbu ministra amatā pauda V.Dombrovskis.
Runājot par skolotāju atalgojumu, abas puses bija vienisprātis, ka tam ir jāstimulē jaunās paaudzes pedagogu ienākšanu skolās, novēršot augsti kvalificēto skolotāju aizplūšanu no izglītības nozares. Šai ziņā ministrs lielu nozīmi piešķir skolotāju novērtēšanai un kompetences pakāpju piešķiršanai. Vienlaikus būtisks Valsts prezidenta un ministra skatījumā ir jautājums par izglītības kvalitāti, lai tā būtu vienlīdz konkurētspējīga kā lielās pilsētās, tā lauku reģionos.
"Profesionālā izglītība ar dažiem nelieliem izņēmumiem ir visnotaļ kritiskā stāvoklī, un reformas šeit ir vairāk kā nepieciešamas," uzsvēra Valsts prezidents. Uz to ministrs atbildēja, ka viņa rīcībā attiecībā uz profesionālo izglītību dominēs divi aspekti: uzņēmumu iesaistīšana skolēnu profesionālās izglītošanas atbalstīšanā un profesionālo skolu pakāpeniska sasaite ar industriālo zonējumu valstī, ko izstrādājusi Ekonomikas ministrija.
Attiecībā uz augstāko izglītību V.Dombrovska iecerēs ir augstskolu nodalīšana pēc vairāku telpu principa, vienā no tām iekļaujot tās augstskolas, kuru studiju programmas ir novērtētas kā konkurētspējīgas arī starptautiskajā līmenī un, kuru atzīšanā piedalījušies ārvalstu izglītības eksperti. Turklāt šādu mācību iestāžu darbības būtiska sastāvdaļa būtu pētniecības darbs. Pārējās augstskolu, tai skaitā, reģionālo darbības kritēriji būtu to akreditācija un absolventu iekļaušanās darba tirgū vērtējums pēc studiju pabeigšanas. "Augstskolu akreditācijā noteikti jāņem vērā arī to programmu atbilstība Latvijas darba tirgus vajadzībām un prasībām," atzina Valsts prezidents A.Bērziņš. Uz to ministrs atbildēja, ka tiks veidota statistika par augstskolu absolventiem, lai varētu novērtēt viņu piemērotību darba tirgum tieši konkrētajā profesijā, kura augstskolā apgūta.
Pieskaroties zinātnes jomai abi sarunas dalībnieki vienojās, ka šī gada beigās pieejamie zinātnes institūtu izvērtēšanas rezultāti kalpos par objektīvu pamatu turpmākajam valsts atbalstam zinātnieku darbībai. Vienlaikus Valsts prezidents un ministrs uzsvēra, ka zinātniekiem savu iespēju robežās būtu jāiesaistās arī izglītības darbā, tādējādi mazinot kraso nodalījumu starp zinātni un augstskolu, kāds šobrīd vērojams Latvijā.