Bērziņš šodien pēc tikšanās ar premjerministru Valdi Dombrovski (V) uzsvēra, ka nevar Islandes situāciju salīdzināt ar Latvijas situāciju, jo tās ir divas dažādas zemes. Piemēram, Islandē joprojām ir brīvā zvejniecība, enerģētikas jautājumi ir saistīti ar karstajiem avotiem, kā arī ir vēl vairākas specifiskas lietas. Viņš atgādināja, ka Islandē vienmēr bijusi brīvi konvertējama valūta, taču patlaban vēl nav iespējams novērtēt, kādu iespaidu uz Islandi atstājusi valūtas devalvācija. "Nedomāju, ka šajā periodā viss ir beidzies, tas periods vēl nav pietiekami garš, lai varētu precīzi novērtēt, kādu iespaidu tas uz Islandi atstās," teica prezidents.
Savukārt Dombrovskis norādīja, ka Darvaša komentārs ir kārtējais, kur analītiķi mēģina sajaukt cēloņus ar sekām. "Šis nav vienīgais tāda veida komentārs, kur pamatdoma ir tāda, ka Latvijā krīze izcēlās tāpēc, ka valdība pēkšņi sāka īstenot taupības politiku," pauda Dombrovskis, piebilstot, ka Latvijā bija otrādi - taupības pasākumi tika ieviesti, jo ekonomika bija uzkarsēta. "Valūtas devalvācija pati par sevi nerisina budžeta deficītu. Šīs situācijas nav salīdzināmas, un tik mazai un atvērtai ekonomikai kā Latvija šī valūtas devalvācija īsti neko nedotu," noteica Dombrovskis.
Jāatgādina, ka Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel analītiķis Žots Darvašs izteicies, ka cena, ko Latvija samaksājusi par veiksmes stāstu, ir ļoti augsta. Lūgts salīdzināt Latvijas [iekšējā devalvācija] un Islandes [valūtas devalvācija] krīzes pārvarēšanas modeļus, Darvašs sacīja, ka, viņaprāt, Islandes stāsts esot "veiksmīgāks" un tā sociālās izmaksas - krietni zemākas.
Viņš arī norāda, ka paradoksālā kārtā Islandes "laime" esot bijusi tā, ka tai, nokļūstot tik dziļā krīzē, nebija citas izvēles. Latvijai tāda bija un tā izvēlējās iet citu ceļu, uzsvēra ekonomists.