Viņš skaidro, ka investīciju piesaistē izšķiroša ir valsts institūciju spēja vienoties par pašiem saprotamu un zināmu lēmumu pieņemšanas metodi, un vienu skaidru konkrētu kanālu, kurš attiecīgajās situācijās, kuras ir vai nu labas, vai sliktas, spēj šo ziņu ļoti skaidri un saprotami nodot investoriem.
"Tas nozīmē, ka ir jābūt kādam, kurš zina, ka viņam ir autoritāte kaut ko pateikt, bet visi pārējie saprot, ka tas tiek pateikts valsts vārdā. Ja kaut kas valsts vārdā tiek pateikts, tad nevienam vairs nav šaubu, ka tā arī būs. Šajā ziņā mūsu daudzās institūcijas ar ļoti sadrumstalotajām kompetencēm, kuras runā katra savas kompetences ietvaros, nedod skaidru ziņu potenciālajiem investoriem," uzsvēra Bičevskis.
Viņš uzskata, ka formāli sarakstītas procedūras vai kritēriji investīciju piesaistē noteikti nebūs izšķirošais faktors. "Daudz nozīmīgāka ietekme būs tam, vai būs reāli redzama rīcība, kas ir saprotama. Vai investors spēs saprast, ka ir jomas, kurās valsts pēc būtības aizsargā vai neaizsargā savas intereses," skaidroja Bičevskis.
Jautāts, kurai institūcijai būtu jābūt kanālam, kas visiem nodod šo skaidro ziņu, Bičevskis atbildēja, ka viņš patlaban nepārstāv valsti, lai valsts vārdā spriestu, kas būs šis kanāls.
"Viens no veidiem, kā valsts pilnīgi leģitīmi var īstenot savu ietekmi uz to, kādas investīcijas ienāk Latvijā, ir caur visiem esošajiem atbalsta mehānismiem, kas tiek sniegti investoriem. Tā ir skaidra signālu sistēma, ar kuru valsts rāda, ka kaut ko gribam vairāk un kaut ko mazāk," sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Tādējādi valsts varētu runāt par to, kādas investīcijas Latvijai ir vajadzīgas. Abstraktā līmenī tas ir skaidrs, ka valstij vēlamās ir investīcijas, kas pievieno vērtību, zināšanas, darbavietas, piebilda ministrs.
"Ne velti jaunā valdība ļoti daudz runā par pārnozaru sadarbību, par tādu horizontālu sadarbību, jo citādi nespējam apstrādāt lielus investīciju projektus. Līdzšinējā vecā nozariskā domāšana ir liels akmens kaklā. Tas pamazām mainās, bet pie tā ir ļoti nopietni jāturpina strādāt," piebilda Pavļuts.
Bičevskis piebilda, ka, lai būtu nākamā līmeņa progress, vēlme atteikties no nozariskās domāšanas būtu jāsajūt arī parlamenta līmenī.
"Patlaban ir tā, ka valdība ir daudz progresīvāka par Saeimu un Ministru prezidentam ir grūti kaut ko solīt, jo viņam ir pārāk maz spēka, lai šo solījumu garantētu arī parlaments. Otra lieta, kas noteikti ir svarīga un kurā valdībai būtu kaut kas jādara, - lai jautājumos, kuros ir nepieciešama šī pārnozaru sadarbība, būtu viens konkrēts cilvēks, kas runā par šo jautājumu, sola un solījumu arī izpilda. Investoram neder un neinteresē trīs, pieci vai septiņi sarunu partneri," uzsvēra Bičevskis.