Vaicāts, vai NATO nav pienācis laiks mainīties, bijušais vēstnieks skaidroja, ka arī pēc Aukstā kara alianse turpināja kolektīvo aizsardzību, kā arī rūpējās par krīzes menedžmentu un veidoja sadarbību ar vairākām valstīm. Tāpat NATO paplašinājās, tā spēja transformēt savus spēkus no masīviem uz ļoti viegliem un mobiliem, ļaujot tos daudz vieglāk pārvietot no vienas vietas uz otru.
"Man tiešām jāsaka, ka tās bija ievērojamas pārmaiņas. Skatīsimies, kas notiks tagad, jo NATO pievēršas Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas aizsardzībai. Neskatoties uz to, aliansei tiešām nepieciešams labāks redzējums uz notikumiem pasaulē. Mums būtu jāsniedz daudz tiešāka palīdzība ukraiņiem," viņš izteicās.
Taujāts par iespējām sniegt plašāku palīdzību Ukrainai, bijušais diplomāts skaidroja, ka viņa ieteikums būtu sūtīt ekspertus, piegādāt militāro ekipējumu, nodrošināt padomdevēju klātbūtni ministrijās, nepieciešamo ekipējumu robežkontroles nodrošināšanai, kā arī cilvēkus, kuri monitorētu situāciju valstī.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.