Valmierā pret krievu kā otru valsts valodu nobalsojuši 91,86% no balstiesīgajiem iedzīvotājiem un tikai 7,98% balsoja par grozījumiem Satversmē. "Es domāju, ka tie rezultāti tādi apmēram arī bija gaidāmi, neskatoties uz to, kā tur kurš centās jaukt galvu uz vienu vai otru pusi," atzīst Valmieras mērs.
Rezultāti Latgalē, kur vairākums nobalsojuši par krievu kā otru valsts valodu, gan pierāda, ka politiķiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā šī problēma būs jārisina, uzskata I.Boķis – pretējā gadījumā sekos nākamie saukļi un aicinājumi.
"Droši vien Ždanokas kundzei būs viena aktivitāte, Lindermanam būs otra aktivitāte, mūsu radikālajiem spēkiem būs trešā aktivitāte un tad, ja mēs visi uz to draudzīgi ejam, tad jau nav ko sapņot par igauņu vai lietuviešu panākšanu ekonomiskajā jomā," pauž I.Boķis.
Mērs uzskata, ka turpmāk, iespējams, jādomā par konstitūcijas stiprināšanu, lai izvairītos no “laivas tālākas šūpošanas”.
"Parādīsies visādi aicinājumi, teiksim pašvaldību vēlēšanās dot plašākas iespējas - tai pašā Daugavpilī, kur dzīvo daudz krievvalodīgo. Bet droši vien šis ir kaut kāds punkts, kur ir daudz kas jāpārdomā un varbūt arī daudz kas jādara gan ar Satversmi, gan ar visu pārējo," tā Valmieras mērs.