Kā aģentūru LETA informēja ministres preses sekretāre Līga Ādamsone, Broka norāda, ka Latvijas notariāta funkcijas ir atšķirīgas salīdzinājumā ar citām ES valstīm - Latvijā notārs veic valsts deleģētas notariālas darbības, nevis uzņēmējdarbību, bet pilsonība ir lojalitātes apliecinājums valstij.
"Tieslietu ministrija ir skaidrojusi EK, ka Latvijā pilsonības kritērijs notāriem ir saglabājams, jo tiem uzticētās darbības ir tieši un specifiski - piemēram, laulības šķiršana, mantojuma lietu kārtošana, - saistītas ar valsts varas īstenošanu," norāda ministre.
ES Tiesa pret vairākām dalībvalstīm ir lēmusi, ka tām jāatsakās no pilsonības kritērija notāriem. Spriedumi konkrētajās lietās attiecas uz tiesisko situāciju šajās dalībvalstīs un nav automātiski pārnesami uz Latviju. Katrā valstī situācija ir atšķirīga. Latvijā vēsturiski notāri ir tiesu sistēmai piederošas valsts amatpersonas, uzsvēra Broka.
Kā ziņots, ES Tiesa jau 2011.gada maijā ir lēmusi, ka šāda pilsonības prasība ir pretrunā principam par uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un uz notāru darbību neattiecas līguma par Eiropas Savienības darbību noteiktais izņēmums saistībā ar valsts varas īstenošanu.
Savā 2011.gada 24.maija spriedumā tiesa nolēma, ka notāri Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Luksemburgā, Austrijā un Nīderlandē nepiedalās valsts varas īstenošanā. Saskaņā ar tiesas spriedumu jābūt tiešai un konkrētai saiknei starp veiktajām darbībām un dalību valsts varas īstenošanā. Notāru profesionālajā darbībā šajās septiņās valstīs šī prasība nav izpildīta.
Komisija uzskata, ka notāru darbībai Latvijā nav raksturīgas pazīmes, kas jebkādā veidā atšķirtos no Tiesas izvērtētajām pazīmēm iepriekš minētajās lietās un kas viņu darbību tuvinātu valsts varas īstenošanai.
Komisija 2007. gada 23.oktobrī nosūtīja Latvijai argumentētu atzinumu. Tomēr, tā kā pēc tam tika atzīts par lietderīgu sagaidīt tiesas spriedumu iepriekš minētajās lietās, tobrīd nekādas turpmākas darbības netika veiktas un papildu argumentēts atzinums tika nosūtīts 2012.gada 22.novembrī.
Tā kā, sniedzot atbildes uz EK argumentētajiem atzinumiem, Latvija savu nostāju nemainīja, komisija ir nolēmusi ar šo jautājumu vērsties tiesā.