Tas ir tāds ēdiens, kuru Liepājas puses kurzemnieki savā lepnībā nosaukuši par tradicionālu un piedāvā pilsētas ēdamvietās. Pirmām kārtām jau pats nosaukums ir mūsdienu pasaulei nesaprotams. Angļu vai krievu mēlē grūti izrunājams. Pat stagnātu ziedulaikos automobilim Žiguļi deva otru vārdu - LADA, lai saprot un var izrunāt arī kapitālistu pārstāvji. LM būtu nepieciešams minēto ēdienu nosaukt par ROKO vai BUBA, jo nesaprotami nosaukumi rada aizdomas un sarežģījumus, kas vēlāk neizbēgami atsauksies uz mūsu valsts labklājību kopumā.
PAREIZAIS VIEDOKLIS, ka ēdienu nosaukumus sabiedriskajā telpā vajadzētu sertificēt, nosakot attiecīgus kritērijus un - ļaujot šo jomu pārraudzīt profesionāļiem.
Otrkārt - un tas ir pats trakākais - LM tiekot pasniegti aizdomīgos māla podos. Iespējams, ka tajos notiek migrācija. Migrējot svins ar kadmiju. Lai to noskaidrotu, nepieciešami laboratorijas izmeklējumi. Var noprast, ka šāda laboratorija ir Vācijā un laipni piedāvā savus pakalpojumus. LM podiņu gadījumā tas izmaksājot nieka 200-250 latu. Bet te, protams, oponenti atkal sakot, ka tas par dārgu. Lai izslēgtu šaubas, būtu nepieciešams rīkot starptautisku tenderi. Ticams, ka atradīsies kāda laboratorija Spānijā, kas tādus pakalpojumus piedāvās krietni lētāk, par kādiem 195 latiem.
Lai izslēgtu pārpratumus, Bundžu Jānis ņēmās zvanīt uz Pārtikas veterināro dienestu (PVD), lai noskaidrotu, kas un kā. Zvanīšanas fabula apmēram šāda.
Pirmā darbiniece teica, ka neviena nav mājās. Visi plānojot. Bet noteikti atzvanīšot.
Otrā darbiniece interesējās, ko Bundžu Jānis pārstāvot, izskaidroja briesmīgo svina-kadmija migrāciju un pastrīpoja, ka nekādus izņēmumus taisīt nedrīkst. Uz konsultanta priekšlikumu pasniegt LM glītos, necaursitami sertificētos plastmasas trauciņos darbiniece atbildēja, ka tā ir demagoģija. Ievērojiet - nekas netika teikts par plastmasas podiņu kaitīgumiem. Varēja saprast, ka PVD problēmas sagādā divu veidu trauki - no Ķīnas un no vietējiem keramiķiem. Bet, lai situāciju noskaidrotu pilnībā, tika ieteikts zvanīt trešajai darbiniecei, kura esot uz vietas un zinot, ka zvanīšot.
Vai nu minēto iemeslu, vai cita kā dēļ trešo klausuli neviens necēla. Iespējams, Bundžu Jāņa zvana mērķis tika pārprasts. Gribējās tikai saņemt apliecinājumu, ka PVD rīkojies pilnīgi pareizi, un izteikt piedāvājumu sadarboties. Ja nu nav sanācis, jāizsaka piedāvājums publiski.
PAREIZAIS VIEDOKLIS, ka Latvijā nepieciešama viena, smuka un viscaur sertificēta trauku fabrika, kurai nebūtu problēmu pat ar visbriesmīgākajām pasaules laboratorijām. Tiktu izslēgti svina, kadmija, mendeļejevija un rabarberija migrācijas gadījumi, direktīvas apmierināti smaidītu un valsts produktu serviss iegūtu patīkamu stabilitāti. Nav jau arī aizliegts, piemēram, Kurzemē lietojamiem traukiem uzspiest kādu identitātes zīmi - K vai LM. Tas ir pat vēlams. Lai nezog.
Tā kā galvenais ir drošība, tad minētajai rūpnīcai būtu jāstāv zem PVD, tādā kārtā sniedzot neapgāžamas garantijas gan ēdmaņas kvalitātei, gan kredīta ņemšanai, ja tāda vajadzība rastos.
Savukārt PVD stāv zem Zemkopības ministrijas, kuras uzdevums ir visiem spēkiem aizstāvēt vietējo ražotāju. Nav šaubu, ka Latvijas centrālās un vienotās trauku fabrikas starts gaidāms pavisam drīz.
Līdz tam izlīdzēsimies ar pavisam drošiem plastmasas maisiņiem. Lielveikalos var dabūt par velti.